Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā un salonā «Meistars Gothards» 2. augustā atklāja plenēra «Bauskas vasara» darbu izstādes.
Svētkos piedalījās Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas mākslinieki, plenēra atbalstītāji, novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, deputāti, Bauskas sadraudzības pilsētu pārstāvji no Gruzijas, Lietuvas un Zviedrijas. Abas izstādes varēs aplūkot līdz 2. septembrim.
Izvēlas favorītus
Vienlaikus muzejā ir iekārtota pirmā tēlniecības plenēra dalībnieku ideju metu izstāde 18. gadsimta dēkaiņa Magno Kavallo jeb Lielā Murzas atraktīvai piemiņas zīmei. Visi baušķenieki 3. augustā varēja piedalīties skulptoru metu publiskā vērtēšanā. Plenēra noslēguma izstādē mākslinieki un eksperti pirmo reizi iesaistījās balsošanā, izvēloties trīs veiksmīgākos darbus.
Visvairāk punktu saņēma Baltkrievijas gleznotājas Viktorijas Krupskas kompozīcija «Rundāles pils». Viņas versija tika atzīta par netradicionālu. Autore saņēma plenēra sponsores – SIA «Ozolu optika» – speciālbalvu. Otro vietu balsojumā ieguva latviešu gleznotāja Jura Ģērmaņa ainava «Ganāmpulks Codē», ko viņš gleznoja zemnieces Ingas Celmas saimniecībā. Trešo vietu izpelnījās Novgorodas mākslinieces Darjas Sokolovas dekoratīvais darbs ar Bauskas vecpilsētas namu siluetiem. Muzeja speciālisti savu īpašo balvu piešķīra Ingai Jurovai par gleznu «Rundāles pils».
Visu nedēļu kopā ar plenēristiem bija Linda Kaufmane, fotostudijas «Bauska» vadītāja. Katram māksliniekam viņa uzdāvināja fotoreportāžas digitālo ierakstu. Kafejnīcas «Čuguna roze» īpašnieks Mārtiņš Ruža gādāja, lai plenēristi baudītu lieliskas maltītes un justu vecpilsētas noskaņu.
Izgatavo dāvanu
Darja Sokolova visus pārsteidza ar plenēra brīvajos vakaros izgatavoto dāvanu zemnieku saimniecības «Celmi» viesmīlīgajai īpašniecei Ingai. Viņa izveidoja ilustrētas bērnu grāmatas maketu «Kā melns kļūst par baltu», atainojot savus iespaidus I. Celmas saimniecībā pavadītajā dienā.
Autore «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Mani ļoti iedvesmoja viss, ko ieraudzīju «Celmos». Ideja radās spontāni. Man pat nebija jāiet uz veikalu pēc papīra, jo grāmatiņas maketam lietoju plenēra sponsora – uzņēmuma «Picu darbnīca» – iesaiņojuma kastīšu augstvērtīgo kartonu. Pašai prieks, ka darba veidošanā izmantoju bezatlikumu tehnoloģiju, apliecinot piederību ekoloģiski domājošajiem. Ilustrāciju tekstu tulkošanu uzticēju plenēra rīkotājai Indrai Liepai. Tos cītīgi pārrakstīju un droši vien pieļāvu kādu kļūdu. Tā bija mana pirmā pieredze latviešu valodā.» Inga Celma bija ļoti aizkustināta par negaidīto dāvanu un lietpratīgi novērtēja tās oriģinalitāti.
Skola māceklim
Taujāta par spilgtākajiem iespaidiem, baltkrieviete Viktorija Krupska atzīst: «Mani ļoti iespaidoja Rundāles pils. Citās valstīs esmu apmeklējusi daudz un dažādas 18. gadsimta pilis, bet Rundāles noskaņa bija īpaša. Toties Bauska man tā arī neatklāja savu dvēseli. Ilgi meklēju savdabīgo kolorītu, tomēr šoreiz neizdevās.»
Viktors Nikolajevs, Viktorijas dzīvesbiedrs, īpaši uzslavēja Rundāles pils restaurācijas kvalitāti un vērienu. Plenēra dalībniece lietuviete Ingrīda Vaitkus un viņas kolēģe Bauskas māksliniece Aina Putniņa saņēma rīkotājas Indras Liepas pateicību par dalībniekiem it kā sīku un neredzamu, taču ārkārtīgi svarīgu ikdienas darbu veikšanu. Ingrīda un Arūns Vaitkus, kuri dzīvo Alitā, plenērā «Bauskas vasara» piedalījās pirmo reizi.
Tēlnieku plenēra jaunākais dalībnieks, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 3. kursa audzēknis Niks Edušs spriež: «Plenērā pārliecinājos par savas skolas ārkārtīgi augsto profesionālo līmeni. Visu, ko biju apguvis teorētiski, varēju īstenot praksē. Man bija ļoti laba darba vide – izmantoju Bauskas bērnu un jauniešu centra tēlniecības darbnīcu. Par mūsu plenēra skiču galveno personāžu – Murzu – iepriekš nebiju dzirdējis. Izlasīju aprakstu, man patika. Murza ir mazliet mistiska personība, avantūrists, bet simpātisks. Par lielu veiksmi uzskatu izdevību plenērā piedalīties ar latviešu tēlniecības lielmeistariem Aivaru Gulbi un Igoru Dobičinu.» Niks Edušs ir Bauskas mākslas skolas absolvents.
Iecavniece Aina Putniņa, viena no plenēra idejas autorēm, kā arī ogrēniete Vita Beikerte un rīdziniece Anita Holma sarīkojumā piedalījās jau desmito reizi.
