Mūžībā aizgājušo komponistu, mūsu novadnieku, Ģedertu Ramanu (1927. g. 8. IX – 1999. g. 22. VII) sestdien, 24. jūlijā, guldīja viņa dzimtas kapvietā Rundāles pagasta Važītes kapsētā.
Mūžībā aizgājušo komponistu, mūsu novadnieku, Ģedertu Ramanu (1927. g. 8. IX – 1999. g. 22. VII) sestdien, 24. jūlijā, guldīja viņa dzimtas kapvietā Rundāles pagasta Važītes kapsētā.
Ģederts Ramans dzimis Jelgavā, bet viņa dzimtas saknes dziļi ietiekušās Bauskas pusē. Komponista tēvs, pazīstamais ģeogrāfs, Ģederts Ramans dzimis Ceraukstes pagastā, bet Ramanu dzimtas atzars kuplo arī Īslīcē.
Komponists Ģederts Ramans savulaik beidzis Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, bet dzīvei izvēlējies pavisam citu profesiju. 1955. gadā viņš beidz Latvijas Valsts konservatoriju. Ir Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs (1968–1984), strādā pedagoga darbu E. Dārziņa mūzikas koledžā, bet līdz pat mūža beigām profesors Ģederts Ramans ir pasniedzējs Mūzikas akadēmijā.
Viņa daiļrade bijusi daudzveidīga: rakstījis simfonijas, instrumentālus koncertus, baletu, kantātes, mūziku kino un teātriem, solo un kora dziesmas. Un tieši pēdējais žanrs saistījis viņu ar dzimtā novada koriem. Īpaši sirsnīgas muzikālas un cilvēciskas attiecības viņam bijušas ar Ceraukstes un Grenctāles jauktajiem koriem. Tiem viņš veltījis ap divdesmit dziesmu ar novadnieku – Ziedoņa Purva, Vitauta Ļūdēna, Viļa Plūdoņa – vārdiem, kurās apdziedāta Zemgales daba un cilvēki. Gandrīz folklorizējusies Grenctāles korim veltītā «Mūsas krasts» ar Z. Purva vārdiem. Par augstāko sasniegumu Ģ. Ramans uzskatījis viņa komponēto «Ar dziesmu Rīgā» (V. Ļūdēna vārdi) iekļaušanu lielo Dziesmu svētku repertuārā.
Ģ. Ramanu koristi, diriģenti un citi kultūras ļaudis atceras kā starojošu personību, vienkāršu, zinošu, augstas kultūras cilvēku, ar kuru bija viegli saprasties. Viņš bieži viesojās pie sava novada koriem – autorkoncertos, jubilejas sarīkojumos, novadnieku vakaros.
Ģederta Ramana gājums nebeidzas ar atvadu vārdiem Važītes kapsētā. Viņš dzīvos tautas, mūzikas un dziesmu draugu piemiņā.
«BAUSKAS DZĪVE»