Šogad aprit desmit gadu, kopš Bauskā pirmo reizi notika Starptautiskais senās mūzikas festivāls.
Šogad aprit desmit gadu, kopš Bauskā pirmo reizi notika Starptautiskais senās mūzikas festivāls. 19. un 20. jūlijā Bauskas un Rundāles pilī būs jau 9. festivāls.
Saglabā centra statusu
Vecākais dokuments, kad Bauskas pils pirmo reizi ir minēta rakstu avotos, datēts ar 1443. gadu. Tā dēvēta par ordeņa Jauno pili. Bauskas pils nosaukums hronikās parādās vēlāk. Taču vēsturnieki ir pierādījuši, ka tajā laikā neviena cita pils tuvākajā apkaimē netika būvēta, tādēļ 1443. gadu nosacīti ir pieņemts uzskatīt par objekta dibināšanas gadu.
Ideja rīkot Senās mūzikas festivālu bija saistīta ar pils 550 gadu jubileju. Šo notikumu plaši nesvinēja, taču izveidojās gluži jauna tradīcija, ko vēlāk netieši pārņēma arī Latvijas citas pilsētas, rīkojot viduslaiku svētkus. Taču Bauska joprojām ir saglabājusi Senās mūzikas festivālu centra statusu. Līdz 1999. gadam festivālu organizēšanas vadību uzņēmās Rīgas Senās mūzikas centrs, bet no 2002. gada to veic Latvijas Koncertdirekcija.
Nākotnes investīcija
90. gadu otrajā pusē bija jūtama krīzes tuvošanās, jo festivāls draudēja izvērsties par atsevišķu koncertu sēriju dažādās pilsētās. Vajadzēja nopietni pārdomāt sākotnējo koncepciju un vienoties, kas ir svarīgāks – kvantitāte vai kvalitāte un attīstība. Par laimi, attīstības piekritēju viedoklis izrādījās noteicošais. Atšķirībā no šovbiznesa, senās mūzikas festivāli nekur pasaulē nenes peļņu, jo ir paredzēti klausītāju ierobežotam lokam ar īpašām vēlmēm. Tomēr šādos projektos ieguldītie līdzekļi ir nākotnes investīcija.
Koncertē spožas zvaigznes
Jaunu ideju realizēšana allaž ir saistīta ar risku. Pirms desmit gadiem priekšstats par seno mūziku Latvijā bija tikai profesionāļiem. Koncertējošu senās mūzikas ansambļu nebija. Pirmo reizi viduslaiku un renesanses komponistu darbi Bauskā skanēja, šķiet, 1989. gadā, kad koncertu sniedza tikko izveidotais ansamblis «Canto».
Bauskas pils muzeja speciālistus 1993. gadā vadīja nemaldīga intuīcija, jo nebija nekādas pieredzes festivālu organizēšanā. Tomēr pirmais mēģinājums izdevās itin veiksmīgs. Festivālā piedalījās ne vien visi nesen nodibinātie Latvijas ansambļi, bet arī spožas zvaigznes no ārvalstīm. Rundāles un Bauskas pilī ir koncertējis viens no pasaules izcilākajiem baroka vijoles virtuoziem Džons Hollovejs, režisore, dejotāja un horeogrāfe Džeina Džindžela un grupa «Timedance», igauņu ansamblis «Hortus Musicus», spāņu grupa «Alla, Musica», Baltijā slavenākā senās dejas un teātra kompānija no Lietuvas «Vilnius Camargo Troupe». Šie izpildītāji ir pasaules prestižāko senās mūzikas festivālu dalībnieki.
«Svētceļojumi» uz festivālu
Baušķeniece Dace, kura 1993. gadā vēl mācījās pamatskolā, atceras: «Man pat nojausmas nebija, kas ir senā mūzika. Taču daudzi, arī manas skolotājas pilsētas Mākslas skolā, apgalvoja, ka noteikti jāapmeklē koncerts, jo būšot ļoti interesanti. Pilsdrupu fonā parādījās krāšņos kostīmos ģērbti dejotāju pāri. Man šķita, ka viņi kustas manierīgi un komiski.
Nākamajā vasarā uz festivāla koncertiem devos, ziņkāres vadīta, bet jau pēc trim gadiem biju kļuvusi par īstu senās mūzikas fani. Jūsmīgi stāstīju par iespaidiem draugiem, vēlāk arī studiju biedriem. Izveidojās domubiedru kopa, kas ik gadu jūlijā no Rīgas un citām pilsētām devās «svētceļojumā» uz Bauskas festivālu. Tagad pavisam droši varu apgalvot, ka tieši senās mūzikas festivāli man radīja mūzikas izpratnes pamatus, ko nevar apgūt skolā vai klausoties ierakstus. Dzīvā vide Bauskas pils tornī, Landtāga zālē man šķiet suģestējoša. Tā nav mākslīgi radīta butaforija, bet vilinoša pasaule.»
Kāzas īpašā noskaņā
Festivāla iniciatoru koncepciju autentiskas vides veidošanā atspoguļo Bauskas pils muzeja speciālistes Taigas Skanes sacītais: «Jau desmit gadu mērķtiecīgi nododamies viduslaiku un renesanses laikmeta studijām. Strādājam bibliotēkās, arhīvos, pētām gleznas, to reprodukcijas, gravīras, sistematizējam materiālus ar viduslaiku svētku detalizētiem aprakstiem. Pils noformējums festivālu laikā nav vis pašu brīva fantāzija, bet gan vēsturiski precīza rekonstrukcija. Festivāla organizēšanā kopš 1993. gada iesaistās arī brīvprātīgie palīgi – Novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieces, lietišķās mākslas studijas speciālistes un skolēni.»
Taiga Skane min pilsētas 1. vidusskolas audzēkni Lindu Dambi, Aivu un Ilzi Graudiņas, skolas bijušo audzēkni Oskaru Klavinski un vairākus desmitus citu jauniešu, kuri ar lielu aizrautību un atbildību ik gadu palīdz sagatavot pili svarīgajam notikumam. Ilze Dūmiņa pirms desmit gadiem, būdama vidusskolniece, piedalījās festivāla organizēšanā, bet pagājušajā gadā Bauskas pili izvēlējās par kāzu ceremonijas vietu. Arī bijusī palīdze – tagad studente – Kristīne Kalēja pilī drīz svinēs kāzas.
