Latvija ir nabadzīgākā valsts no kandidātvalstu desmitnieka. Tam apstiprinājumu var atrast jaunākajā «Eurostat» pētījumā, kas publiskots 2. septembrī.
Latvija ir nabadzīgākā valsts no kandidātvalstu desmitnieka. Tam apstiprinājumu var atrast jaunākajā «Eurostat» pētījumā, kas publiskots 2. septembrī.
Šī atziņa ir atslēga atbildēm uz daudziem jautājumiem. Tā palīdz saprast, kāpēc precēm Latvijā būs zemākais cenu pieaugums (vai cenas pat paliks tādas, kā ir). Diemžēl tā parāda Latvijas sociālās sistēmas nespēju ātri palielināt pensiju un pabalstu. Toties tā ļauj cerēt uz lielāku ES atbalstu no strukturālajiem fondiem. Tā atklāj Latvijas vislielāko izdevīgumu šajā bagātnieku klubā, kura princips ir solidaritāte.
Novērtē sociālo atstumtību
Pirms diviem gadiem ES Padomes Lākenas sanāksmē valdības vienojās par 18 kopīgiem statistikas kritērijiem sociālās atstumtības novērtēšanai. Līdz šim labklājības zemēm nebija nepieciešamības izstrādāt šādu nabadzības aprēķināšanas metodiku. Nupat ES statistikas birojs nācis klajā ar pētījumu «Naudas trūkums ES iestājošajās un kandidātvalstīs». Tajā pirmoreiz ir nodalītas tās desmit valstis (tostarp Latvija), kuras parakstījušas pievienošanās līgumu, no pārējām, kuras kandidātvalsts statusā paliks ilgāku laiku – Bulgārija, Rumānija un Turcija.
Šis pētījums rāda cilvēku daudzumu, kas dzīvo nabadzībā – tos, kuri 1999. gadā iztika no mazāk naudas līdzekļiem nekā 60% no ES vidējā.
Latvieši trūcīgāki par bulgāriem
Šajā pētījumā ir saskaitītas kronas, zloti, liti, levas un lati, tie ir pārrēķināti eiro, bet ne tikai. Pats galvenais, ka tie pārrēķināti PPS (pirktspējas paritātes standartos) vienībā, ar kuru attiecīgajā valstī var nopirkt vienādu preču daudzumu – tā saukto preču un pakalpojumu grozu.
Turklāt ienākumi tiek pārrēķināti uz katru ģimenes locekli (kopējos mājsaimniecības ienākumus dalot ar ģimenes locekļu skaitu, bērniem piemērojot mazākus izdevumus).
Ir izrēķināts, ka nabadzības slieksnis 1999. gadā Latvijā bija 589 lati gadā jeb 49 lati mēnesī uz cilvēku. Bulgārijā – 1231 leva. Kā lai salīdzina? Pārrēķinot eiro valūtā, Latvijā 60 procentu slieksnis no vidējā ienākuma uz iedzīvotāju bija 942 eiro, bet Bulgārijā par trešdaļu zemāks – tikai 630 levas. Tomēr preču daudzums, ko latvieši var nopirkt par 49 latiem mēnesī, atšķiras no tā, ko bulgāri var iegādāties par 52 levām. Tāpēc PPS salīdzinājums veido citu ainu. tā rāda – latvieši ir nabadzīgāki par bulgāriem. Mūsu valstī ienākumi uz nabadzības sliekšņa ir 1879 PPS, bet Bulgārijā – 2199 PPS. Vēl zemāks šis slieksnis (pārrēķinot PPS) ir tikai Rumānijā un Turcijā.
Mūsu valsts šajā desmitniekā
Pētījumā ir saskaitīts, cik cilvēku katrā valstī dzīvo zem šī noteiktā nabadzības sliekšņa. Vismazāk nabadzības briesmām, šķiet, pakļauti čehi (tikai 8%), bet visvairāk – turki (23%). Nabadzīgo skaits pārējās kandidātvalstīs svārstās no 11% Slovēnijā līdz 18% Igaunijā, atzīts «Eurostat» pētījumā. Latvijā 16% cilvēku 1999. gadā izdzīvoja ar mazākiem ienākumiem nekā 49 latiem mēnesī. Taču Igaunijā (18%) un Lietuvā (17%) ir vairāk iedzīvotāju, kuri pārtiek no zemākiem ienākumiem par noteikto nabadzības slieksni.
Taisnība ir ES paplašināšanās komisāram Ginteram Ferhoigenam, kas uz tukumnieku jautājumu «Vai Latvija ir nabadzīgākā kandidātvalsts?» 3. septembrī atbildēja ar īsu «Nē!».
Tiesa, šī nabadzības mēraukla ir relatīva un ļauj salīdzināt tikai vienas valsts iedzīvotāju kabatas. Pēc šiem kritērijiem arī Eiropas Savienībā 15% iedzīvotāju (gandrīz tikpat, cik Latvijā) dzīvo zem nabadzības sliekšņa, tas ir, saņem mazāk par 60% no vidējā eiropieša ienākumiem. Kaut arī šie 60% ir 7334 eiro gadā (~384 lati mēnesī) jeb 7263 PPS gadā…
Tādējādi Latvija gan ir visnabadzīgākā no desmitnieka, kurš gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 1. maija. Mūsu nabadzības dziļums pašlaik ir vislielākais. Toties nabadzības garumā (cilvēku skaits, kurus tā skar) Latvija nebūt nav pēdējā vietā.
