Saules kaujas atcerei veltītu teiku konkursu 2006. gada rudenī rajona skolās organizēja latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskā apvienība. Bērni tika mudināti sacerēt nostāstus par apdzīvotām vietām.
Saules kaujas atcerei veltītu teiku konkursu 2006. gada rudenī rajona skolās organizēja latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskā apvienība. Bērni tika mudināti sacerēt nostāstus par apdzīvotām vietām.
Šajā konkursā aktīvi iesaistījās Vecsaules pamatskolas audzēkņi, teic direktora vietniece Agra Ķēniņa. Konkursa noslēguma sarīkojumā varēja iepazīties ar bērnu rakstītajām teikām un nostāstiem.
Pili aiznes pa gaisu
Piedāvājam Vecsaules pamatskolas 7. klases skolnieces Lauras Ozoliņas sacerēto teiku “Kā radās Vecsaule?”.
“Tajos senajos laikos, kad cilvēki jutās brīvi un laimīgi, Bauskas tuvumā dzīvoja kāda skaista un lepna valdniece. Pie viņiem visiem valdniece atrada kādu vainu un lika atgriezties atpakaļ.
Tad apkaimē ieklīda kāds nabaga puisis, kurš bija liels dziedātājs. Reiz viņš sadomāja izmēģināt laimi un, saulītei rietot, pie valdnieces pils uzsāka savu mīļāko dziesmu. Melodija viņai iepatikās, tādēļ valdniece aicināja puisi palikt pilī, taču sulaiņiem viņš nepatika.
Ar viltu kalpotāji iestāstīja valdniecei, ka tāds plikadīda pilij nodarīšot kaunu. Sulaiņi jau bija sarunājuši negaidīto viesi nogalināt, bet tajā naktī sacēlās briesmīga vētra un pili aizrāva pa gaisu. Puisis pamodās viens pats, staltās pils vietā ieraudzīja tukšumu, bet virs galvas viņam spīdēja dūmakaina gaisma, kas atgādināja vecu sauli. Tad arī šo Bauskas apkaimes vietu nabaga dziedātājs nosauca par Vecsauli.”
Čūskas atriebība
Savukārt krājumā “Latviešu tautas teikas” ir atrodami trīs līdzīgi teicēju stāstījumu pieraksti par Vecsaules muižas bargo baronu. Iepazīstinām ar teiku, kas pierakstīta 1939. gadā.
“Vecsaules pagastā senos laikos dzīvojis briesmīgi bargs muižkungs, kas ļoti sukājis nabaga zemnieciņus. Vienu nosodījis ar žagaru rīkstēm pavisam nevainīgu. Nopērtais zemnieks kungam sacījis: “No šīs dienas tu nesitīsi ne mani, ne kādu citu!”
Otrā dienā uzradusies milzīga čūska, kas nokodusi bargo muižnieku. Vēl tagad Vecsaules kapos ir viņa kaps ar krustu, uz kura iegravēta sirds, bet ap to aptinusies liela čūska.”
Tiešām patiesība
Ārste un kultūras vēsturniece Vaida Villeruša, kuras dzimta nāk no Vecsaules, ir izpētījusi savas dzimtas hroniku vairākās paaudzēs. Viņa apstiprina, ka piemineklis ar čūsku Vecsaules baznīcas vācu kapos vēl bijis neskarts līdz pagājušā gadsimta 80. gadu sākumam.
