No lielās Visuma kārtības, domu, uzskatu un iekšējās pasaules struktūras līdz sakārtotai videi, mājai un bērnistabai. Tik plašs ir kārtības jēdziens, kas ieskanas ar ikvienu jaunu ģimeni un bērnu. Diemžēl kārtības izpratne, kas katram cilvēkam un pārim ir sava, nav ne akmenī iecirsta, ne šūpulī ielikta, bet pacietīgi un pamazām ieaudzināma. Tomēr tā arī nav neiespējamā misija un sniega tīrīšana
putenī, iedrošina pirmsskolas izglītības psiholoģe Aiga Jankevica.
Kompromiss un pieslīpēšanās
«Kārtības izpratne ir ļoti individuāla. Kādam ir ļoti svarīgi nolikt visas krūzītes ar osiņām uz vienu pusi, bet citam krūzes var būt pa visu māju. Jautājums, kā tie, kas uzturas vienā vidē, par to vienojas,» ilustrē psiholoģe.
Viņa min, ka viena no spilgtākajām kārtības izpratņu sadursmēm notiek, veidojot pāra attiecības, kurās katrs ieradies ar savas bērnības ģimenes ieradumu un uzskatu bagāžu. Te svarīgas kompromisu un pieslīpēšanās prasmes. Tomēr bieži tas nevedas gludi, jo katrs turas pie saviem principiem un nemitīgi pārmet otram, kā viņš atkal nepareizi nolicis krūzīti.
Tāpat jāņem vērā dzimumatšķirības. «Vīriešiem vairāk raksturīga fokusētā redze – par ko domāju, to arī redzu. Viņam tajā brīdī nav svarīgi, kāda papīru kaudze ir uz darba galda un cik ilgi uz tā stāv kafijas krūze ar piekaltušiem biezumiem. Savukārt sievietes palaiž riņķī acis, un viedoklis par visu gatavs. Viņas pamana detaļas, un tas arī ietekmē kārtības izpratni,» skaidro Aiga, tomēr piekrītot uzskatam, ka cilvēka apkārtējās dzīves kārtība liecina par iekšējo sakārtotību.
Katrai lietai sava vieta
Lai gan, ģimenē ienākot mazulim, viņš pieprasa savu režīmu un dienas kārtību, bērniņš drīz vien sastapsies ar vecāku apzināto vai neapzināto «kārtības rāmi». Īpaši, kad sāks celties kājās, spēlēties ar rotaļlietām, tās jaukt un mētāt. Tieši šis ir īstais brīdis, kad sākt kārtības mācības skolu.
«Lai pēc tam, kad mazais aizgājis gulēt, vēl divas stundas nevajadzētu šķirot un kārtot samētāto mantu kaudzi, bērniem un vecākiem draudzīgākais princips ir – katrai lietai sava vieta! Turklāt pieaugušajam jāaicina uz kārtošanu – kad esi paspēlējies ar klučiem, nāc, noliksim vietā! – un nemitīgi jābūt līdzās. Bērns pats vietā nenoliks. Viņš arī nesaprot, ko nozīmē vispārināts aicinājums sakārtot mantas. Vai zīmuļi arī ir mantas?» bērna uztverē ļauj ieskatīties psiholoģe Aiga Jankevica.
Respektēt bērna vecuma īpatnības būs nozīmīgi visā kārtības audzināšanas procesā. Arī tad, kad pusaudzis gribēs savā istabā pie sienas pielīmēt plakātu, labi zinot, ka pēc laika viņam apniks un tad, ņemot nost, iespējams, tiks norautas arī tapetes.
Attiecību veidošanas māksla
Taču vēl svarīgāk kārtības izpratnes veidošanā ir izvirzīt skaidrus noteikumus un nemainīt prasības. «Cilvēka personības kodols veidojas pirmsskolas vecumā. Ļaujot līdz pieciem gadiem bērnam attīstīties, kā viņš vēlas – bez robežām un prasībām –, piec-arpus gados būs par vēlu pēkšņi mācīt kārtību. Taču arī desmitgadniekam un pusaudzim vēl būs jāatgādina, ka izdzertā krūzīte jāaiznes līdz izlietnei un netīrajām drēbēm vieta ir veļaskastē, bet tīrās salocītas jāieliek skapī,» pārliecināta A. Jankevica, piebilstot, ka tā, protams, ir attiecību veidošanas māksla. Policista attieksme un komandēšana rada atklātu vai slēptu pretestību. Savukārt vēlamo rezultātu nes prasme sarunāt – izlasi draudzenes īsziņu, bet tad neaizmirsti netīro krūzīti!
Tava istaba – dari, ko gribi!
Skaidrāki kārtības noteikumi ģimenē parasti ir, ja bērns darbojas dzīvojamā istabā, kas vienlaikus ir atpūtas un ēdamtelpa. Taču daudziem ir sava jeb bērnistaba, kuru arī nevajadzētu palaist savā vaļā.
«Protams, bērnam tajā jāļauj justies brīvi, bet neder arī attieksme: «Tava istaba, dari, ko gribi! Pats slauki putekļus, tīri un maini gultas veļu!» Tas ir par traku ne tikai sākumskolas vecuma bērnam, bet arī pusaudzim,» teic Aiga, paužot pārliecību, ka vecākiem, iepriekš brīdinot, bērnistabā tomēr vajadzētu ienākt biežāk nekā reizi nedēļā. Turklāt svarīgs ir novērtējums, kas izdevies un patīk, ne tikai norādījumi, kas atkal jāpaceļ, jāsakārto un jānotīra. Tāpat būtiski atcerēties – ja kārtības prasības bijušas objektīvas un konsekventas, atvasīte tās pārmantos un turpinās arī savā dzīves ceļā.
Ieteikumi vecākiem
Palīdzi sākt kādu konkrētu darbu, piemēram, laistīt puķes, noslaucīt putekļus, saklāt gultu;
organizē darbu – rādi bērnam, ka vispirms jāpaveic viens darbs, tad var ķerties pie nākamā;
ievies rituālu – pirms gulētiešanas sakārtojiet mantas, nolieciet gulēt visas lelles un mašīnas;
maini ieradumus, sistēmu, ja pastāvīgi neizdodas ieviest kārtību, piemēram, sašķiro mantas pa kastēm, nevis turi visu vienā, radi spēles elementus;
izrunā emocijas, uzklausi, kā bērns jūtas, un pārrunā, kādas izjūtas rodas pēc istabas sakārtošanas.
Pieredze
Neesam ilgstoša haosa piekritēji
Ansis Bogustovs, četru bērnu tēvs, žurnālists:
– Māju kārtojam visu laiku, tomēr vienīgais brīdis, kad tā patiešām kārtībā, ir tad, kamēr bērni guļ. Haoss ir lieliska darba procesa sastāvdaļa, taču, tiklīdz tas pabeigts, pāri palikušo haosu droši var saukt par nekārtību. Mūsu ģimenē labais piemērs ir ēdamgalds, jo to pēc maltītes vienmēr uzreiz notīrām. Tāpat ir skaidri atrunāti pienākumi – patlaban ir dežurantu sistēma. Kalendārā ir saplānots, kurā dienā kurš bērns palīdz vecākiem. Ģimenē esam vienojušies, ka nedz koptelpās, nedz savās istabās mantas uz grīdas nemētājas. Regulāri uzturam kārtībā rakstāmgaldu, jo ar sievu neesam ilgstoša haosa piekritēji – domu skaidrībai nepieciešama brīva un organizēta telpa. Tomēr saprāta robežās cenšamies respektēt bērnu atšķirīgo kārtības izjūtu.
Nekārtība mājās
Zane Avotiņa, Mazo ekspertu skolas un centra «Skalbes» psiholoģe
PAR
Nekārtībai ikdienā ir pietiekami nozīmīga loma – bērniem patīk spēlēties ar vairākām rotaļlietām vienlaikus, iesaistīt tās lomu spēlēs vai izbērt visus klucīšus uz grīdas. Tas palīdz attīstīt radošumu, meklēt dažādus risinājumus un veicina domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Nav piemērotāka laika, kad radīt haosu un nekārtību, kā bērnībā. Paturi prātā, ka bērniem mēdz būt pavisam cita izpratne par kārtību! Tādēļ laiku pa laikam pieļauj atkāpes no normām viņa istabā – tā bērnam radīsies iespaids, ka pats kontrolē savu istabu un spēļu laukumu. Lai neveidotos pārpratumi, skaidri definē, kas tev šķiet pieņemami, un reizē neierobežo bērnu.
PRET
Regulāri tīrīšanas un kārtošanas paradumi ir saistīti ar veselīgu garīgo un fizisko veselību. Pētījumi apstiprina – kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības. Izmētātas mantas rada satraukumu un grūtības koncentrēties. Haoss veicina papildu stresa situācijas gan ģimenei, gan ciemiņiem. Apzināta mantu plēšana un izmētāšana liecina par slēptu agresivitāti vai uzmanības trūkumu. Jāņem gan vērā, ka arī pārmērīga tīrība pēcāk var radīt problēmas, piemēram, trauksmi, neizreaģētas emocijas un uzmācīgus traucējumus, ko nereti nākas risināt ar psihologa palīdzību. Bērnam neveselīga un neizprotama ir fanātiska, pārspīlēta attieksme pret kārtību.
