Pārdošanas un nomas maksas kāpumu sekmē augošā konkurence par labu lauksaimniecības zemi un ārvalstu investoru aktivitāte, secina Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.
Straujākais zemes cenas kāpums noticis Zemgalē, liecina LLKC apkopotie dati. Tie saņemti 26 LLKC reģionālo biroju rīkotā aptaujā, «Bauskas Dzīvi» informēja centra sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Tomsone.
Biogāze un investori
Nozīmīgākais cenu lēciens – 7 – 10 reizes – reģistrēts Jelgavas, Dobeles un Bauskas agrāko rajonu teritorijā. Dobeles un Bauskas apkaimē ievērojama ietekme uz zemes cenām ir biogāzes staciju darbībai, kas kopā ar ārvalstu investoru vēlmi nopelnīt pastiprina lielo saimniecību radīto konkurenci. Kopumā lielie zemnieki Zemgalē ir līderi zemes iegādes jomā.
Latgales reģionā lielākais cenu pieaugums desmit gados ir noticis Balvu, Rēzeknes un Ludzas, kā arī Daugavpils bijušo rajonu teritorijās. Kurzemē straujākais zemes cenu kāpums bijis Liepājas, Saldus un Kuldīgas bijušo rajonu teritorijās. Vidzemē straujākais zemes cenu kāpums bijis Madonas, Gulbenes, Valkas un Alūksnes bijušo rajonu teritorijā. Arī citos Latvijas reģionos liela ietekme ir ārvalstniekiem un biogāzes staciju īpašniekiem, par labāko zemi cīnās pašmāju zemnieki. Zemesgabala cenu ietekmē gan tas, cik labā stāvoklī tā ir, gan atrašanās vieta un citi faktori.
Rīkojas par vēlu
LLKC speciālisti nekomentē, vai lielā konkurence varētu veicināt kopš valsts neatkarības atgūšanas aizaugušo lauksaimniecības platību atkopšanu. Pēc dažādiem datiem, patlaban apstrādātās zemes platība, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 80. gadu beigām, ir par ceturtdaļu vai piektdaļu mazāka.
Meža konsultāciju pakalpojumu centra informācija rāda, ka pēdējos gados saimniekiem bijis izdevīgi aizaugušās platības pārveidot meža zemē. Turklāt Eiropas lauku subsīdiju apmērs ir atkarīgs no ražošanā izmantoto hektāru skaita, tāpēc platību palielināšana varētu samazināt individuālo izmaksu apjomu, iepriekš skaidroja lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Pēdējos gados redzama tendence, ka lauksaimnieki izpērk nomas platības. Zemes nomas cenas atkarīgas no īpašnieka un nomnieka attiecībām – ja tās ir labas, nomas cena nereti noteikta nekustamā īpašuma nodokļa vai platībmaksājumu apmērā. Vietās, kur cīņa par labākajiem zemesgabaliem ir saspringta, cenas ir augstākas. Dārgāk zemi iznomā ārvalstu investori.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis pauž: «LLKC jau pirms desmit gadiem prognozēja šādus procesus zemes tirgū, bet rīcība to novēršanai nākusi par vēlu. Zemes iegādes kreditēšanas programma zemniekiem sākās pirms diviem gadiem, bet diskusijas par zemes iegādes ierobežojumiem notiek tikai tagad.»
Mūža ieguldījums
Lielo saimnieku intereses vairāk pārstāvošās Zemnieku saeimas (ZSA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka pie strauja cenu kāpuma būtiskākais faktors kļūst ieguldījumu atmaksāšanās periods, proti, ja graudu cenas turas augstas, ir vērts par zemi maksāt vairāk.
«Sakāpinot cenu līdz vairākkārtējam līmenim, ko cilvēka mūžā nevar atpelnīt, rodas jautājums, vai ieguldījums nākamajā paaudzē ir tā vērts. Eiropā ir vērojama tendence, ka zemes cena izaug pasakaini liela, tāpēc mūsu zeme ir ļoti pievilcīgs darījumu objekts. Ja Latvija būtu attīstīta valsts, neviens neiebilstu, bet tagad veidojas ekonomiskās šķēres – izsolē ar lielāku summu uzvar dāņi, spāņi, zviedri, holandieši, nevis latviešu puikas.» Tie, kas «sēž uz sapirktās zemes» Zemgalē, nav zemnieki, uzsver J. Cīrulis. «Lauksaimniecības zeme Zemgalē ir izpirkta, liela daļa pieder «dīvāna zemniekiem» – cilvēkiem ar aizmuguri, kas izmanto ražotāju savstarpējo konkurenci, lai nopelnītu.»
Atšķirīgi griesti
ZSA līdz ar citām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām rosinājusi grozījumus likumdošanā, kas dos priekšrocības vietējiem ražotājiem zemes iegādē. Tos patlaban apspriež Saeimā. Taču atšķiras ZSA un mazos zemniekus vairāk pārstāvošās Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) nostāja par maksimālās īpašumā iegūstamās platības griestiem. ZSA iesaka to noteikt 6000 ha, LZF – 500 ha līmenī. LZF valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka vēsta, ka līdzīgu limitu jau noteikuši kaimiņi lietuvieši.
«Mazā valstī visiem jādod iespējas saimniekot un ģimeni uzturēt, saglabājot laukos dzīvību, ainavas un nodarbošanās dažādību, neliekot cilvēkiem darba meklējumos aizbraukt no valsts,» saka A. Hauka, «nebūtu pareizi, ja valstī dominētu tikai daži lieli zemnieki ar graudu un rapšu laukiem un nelielu nodarbināto skaitu.»
Pēc LZF datiem, patlaban Latvijā reģistrēti 168 zemnieki, kam īpašumā ir vairāk nekā 500 ha zemes, bet to skaits, kam kopā ar nomas zemi apstrādājamā platība pārsniedz 500 ha, ir 450. Viņu bizness galvenokārt ir labības un rapšu audzēšana. Kopumā Lauku atbalsta dienestā reģistrēti 64 000 lauku atbalsta saņēmēju, kuru vidū ir visdažādāko nozaru pārstāvji – lopkopji, dārzeņu un augļu audzētāji, lauku tūrisma uzņēmēji u. c.
