Rīgā sestdien, 22. jūlijā, notikusī naida kurināšana un mēslu mešana uz Reformātu baznīcu nevienu nespēj atstāt vienaldzīgu. Uzskatu, ka arī man ir pienākums paust savu viedokli.
Rīgā sestdien, 22. jūlijā, notikusī naida kurināšana un mēslu mešana uz Reformātu baznīcu nevienu nespēj atstāt vienaldzīgu. Uzskatu, ka arī man ir pienākums paust savu viedokli. Man nav nekāda sakara ar lesbietēm vai gejiem, bet ne jau par lesbietēm vai gejiem ir šis stāsts. Manuprāt, Latvijas sabiedrību mēģina sanaidot šovinista Ļedajeva vadītā bīstamā sekta, savukārt iekšlietu resors bezdarbībā uz to visu noskatās. Tāpēc lūdzu publicēt manu vēstuli.
Pienācis laiks atklāti runāt par naida kurināšanu kā politiskās cīņas ieroci. 22. jūlijs mūs atmeta par desmitiem gadu atpakaļ, sagrāva Latvijas kā miermīlīgas un demokrātiskas zemes tēlu. Valsts ārpolitiskie centieni var būt iedragāti. Tikai tādēļ, ka policija ļāva labi finansētiem un politiski atbalstītiem huligāniem izkliegt draudus, nesankcionēti bloķēt Rīgas centra ielas pretim pašai valdības ēkai. Likuma sargi ļāva mest ar vecām olām un cilvēku izkārnījumiem Vecrīgas baznīcā. Šie ļaudis bija fanātiski, labi organizēti un gatavi uz fizisku vardarbību – asiņainām sadursmēm.
Valsts policija, kura spēj savaldīt ārvalsts balstītus ekstrēmistus, mierīgi ļāva galvaspilsētas ielās kurināt slepkavniecisku un dzīvniecisku naidu. Šāda rīcība tieši veicina noziedzības pieaugumu un sabiedrības šķelšanos.
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars no mācītāju jeb Latvijas Pirmās partijas vērtē, ka policija strādājusi labi. Lai jau piensaimnieks uzskata, ka mēslus mest allaž ir labi – pat baznīcā. Lai integrēšanas ministriene slēpjas laukos. Katrs, kurš šo sestdienu pavadīja Rīgas centrā, varēja pārliecināties, ka iekšlietu ministra bezspēcība vai tīša bezdarbība veicināja fanātiska un zvērojoša pūļa ārdīšanos. Tiesībsargiem, tajā skaitā Drošības policijai, ir jāpārbauda, kurš politiskais spēks atbalsta naidu un vardarbību kā platformu gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, ne Jaundžeikaram, ne kādam citam mācītāju pārstāvim nav vietas iekšlietu resora vadībā, kamēr veic šādu pārbaudi. Valdības vadītājam un visām atbildīgām Saeimas partijām ir jāpanāk rīcībā kuslā Jaundžeikara steidzama atcelšana no amata.
Aptrakušo huligānu vidū nevarēja kā uzkurinātāju nepamanīt zināmu seju – Alekseju Ļedajevu. Uzskatu, ka viņš ir bīstamas sektas “Jaunā paaudze” vadonis. Šis ļaundaris neslēpj vēlmi iegūt politisku varu. Ļedajevs jau iepriekš skaidri deklarējis savu šovinismu, atzīstot mazo tautu nepieciešamību kalpot lielajām un mērķi – divvalodības nostiprināšanu Latvijā. Daudzi mūsu zemē redzējuši internetā klīstošu klipu, kur Ļedajeva kulta sapulcē mēlēs runā un raustās bijušais ekonomikas ministrs no tās pašas Pirmās partijas Juris Lujāns.
Aleksejs Ļedajevs ir pazīstams Latvijas Pirmās partijas aprindās. Tās pārstāvji – ministri, deputāti – labprāt atsaucas aicinājumiem piedalīties draudzes pasākumos, piemēram, televīzijas raidījumā redzēts bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, kulta sapulcēs – Inta Feldmane un pats mācītāju partijas īpašnieks Ainārs Šlesers.
5. jūnijā Dailes teātrī notika koncerts, kurā piedalījās gandrīz visi Pirmās partijas vadītāji. Spriest spējīgam cilvēkam uzreiz skaidri redzamas sakarības. Cilvēki nonāk sektu varā. Tiek manipulēts ar apziņu. Radīts ienaidnieks, kultivēts naids. Naids un paklausība nesīs augļus oktobrī – vienai partijai nodrošināts akli uzticīgu balsotāju pūlis.
Gan apzināta naida kurināšana, gan politisku amatpersonu bezdarbība, kas veikta, lai kaitētu Latvijas Republikai, ir smagi noziegumi. Par to izmeklēšanu jālemj Ģenerālprokuratūrai.
Uzskatu, ka ministru prezidentam Tautas partijas pārstāvim Aigaram Kalvītim ir jānosaka – vai nebūtu jāizbeidz tādas partijas atrašanās pie varas, kurai nav vietas brīvas un tiesiskas Eiropas valsts valdībā.
E. KĻAVIŅA, tiesību studente un četrgadīga zēna mamma
