No nākamā gada 1. janvāra līdz 1. jūnijam Bauskas iedzīvotājiem no siltuma rēķina tiks atskaitīta summa, ko viņi samaksājuši 2003. gada vasaras mēnešos. Tā 16. decembrī lēmusi Dome.
No nākamā gada 1. janvāra līdz 1. jūnijam Bauskas iedzīvotājiem no siltuma rēķina tiks atskaitīta summa, ko viņi samaksājuši 2003. gada vasaras mēnešos. Tā 16. decembrī lēmusi Dome.
Tad baušķenieki par siltumu maksājuši 12 santīmu par kvadrātmetru. Lēmums par minētā perioda atmaksu pieņemts, balstoties uz Jelgavas reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora (Regulators) ieteikumu.
Ciklā jābūt gadam
Kā zināms, Regulators pirms tam bija ierosinājis veikt pārrēķinu par 2004. gada vasaras mēnešos iedzīvotāju samaksātiem 15 santīmiem par kvadrātmetru. Kāpēc tagad ir cita versija? Regulatora priekšsēdētāja Valentīna Prokopenko sacīja, ka Regulators vispirms pārbaudījis Domes lēmumus juridiski un konstatējis, vai bijis iekasēts “avansa” maksājums, izdarot secinājumus, vai nauda atmaksājama vispār. Taču pēc tam situācija analizēta no tarifa aprēķināšanas metodikas viedokļa.
Regulators Domei un SIA “Bauskas siltums” adresētā dokumentā uzsver, ka siltumenerģijas maksas ciklam jābūt vienam gadam saskaņā ar 2001. gada 26. jūnija MK noteikumiem Nr. 281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldībā regulējamās nozarēs”. Taču, veicot Bauskas Domes pieņemto lēmumu analīzi, Regulators secinājis, ka siltumenerģijas maksas cikls tika pārtraukts un cita norēķinu kārtība sākta cikla vidū. Respektīvi, ja vasaras maksa tika ieviesta 1999. gada 1. maijā, tad maksas cikls ilga no tā laika līdz 2000. gada 30. aprīlim, nākamais – no 2000. gada 1. maija līdz 2001. gada 30. aprīlim, pēc tam – no 2001. gada 1. maija līdz 2002. gada 30. aprīlim, tad – no 2002. gada 1. maija līdz 2003. gada 30. aprīlim, no 2003. gada 1. maija līdz 2004. gada 30. aprīlim.
Taču pēdējā cikla vidū, 2003. gada 18. septembrī, Dome pieņēma lēmumu par citas siltumenerģijas maksas noteikšanu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada septembrim, neņemot vērā, ka cilvēki no 2003. gada maija līdz oktobrim bija maksājuši 12 santīmu par m² apsildāmās platības. Šī analīze saskan ar daļas iedzīvotāju pausto versiju, kuri bija izpētījuši, ka “gaisā karājas” 2003. gada piecu vasaras mēnešu maksājumi, kad bija jāmaksā 12 santīmu par m², nevis 2004. gada vasaras maksājumi – 15 santīmu.
Viņi savu viedokli pamatoja tādējādi, ka 2003. gada 18. septembrī ar Domes lēmumu mainīts apkures perioda atskaites punkts, nosakot, ka no oktobra līdz aprīlim jāmaksā 37 santīmi par m², no maija līdz septembrim – 15 santīmu. Ja kopš 1999. gada vispirms iekasēti vasaras, vēlāk ziemas maksājumi, bet 2003. gada septembrī pieņemts lēmums, ka vispirms iekasē ziemas maksājumu un tad vasaras, tad iznākot, ka iedzīvotāji šī gada piecos mēnešos norēķinājušies saskaņā ar pēdējo Domes lēmumu, bet 2003. gada pieci mēneši “izkrituši”.
Jāveic pārrēķins
Regulators uzskata, ka jāveic pārrēķins par pēdējo ciklu, atdodot iedzīvotājiem samaksāto naudu par 2003. gada pieciem vasaras mēnešiem. Ja pārrēķinu SIA “Bauskas siltums” neveiktu, tas nozīmētu, ka Domei būtu jāatzīst, ka 1998. gadā notikusi slēpta siltumenerģijas maksas palielināšana, iekasējot 36 santīmus un vēl 10 santīmus par kvadrātmetru, skaidro Regulators.
Tomēr Domes deputāti vienprātīgi Domes sēdē lēma naudu cilvēkiem atdot. Repliku izteica Pēteris Gabrilovičs. Viņš apgalvo, ka Regulatora sacītajam ir ieteikuma forma un Domes lēmumi bijuši korekti. Lemjot domāts par cilvēkiem, nevis par siltumpiegādes uzņēmuma zaudējumiem. Savukārt deputāts Jānis Teikmanis ierosināja 16. decembra lēmumā konkrēti ierakstīt, ka Dome segtu uzņēmuma zaudējumus 51 tūkstoša 344,57 latu apmērā un pārējos SIA “Bauskas siltumtīkli” kompensētu paši. Vairāk nekā 51 tūkstoti latu lielie zaudējumi uzņēmumam radušies tālab, ka Domes noteiktā siltumenerģijas maksa nav atbildusi Regulatora apstiprinātajam tarifam – 16,66 lati par MWh (zemākais valstī) –, jo Dome 2003. gada septembrī noteikusi mazāku maksu iedzīvotājiem par siltumenerģiju. Ja pieņemto maksu par kvadrātmetriem pielīdzina cenai par megavatstundu, tad iznāk, ka iedzīvotāji iepriekšējā apkures gadā maksājuši aptuveni 14,05 latus par megavatstundu – mazāk par Regulatora noteikto tarifu.
Dome neatbalsta
Tomēr Dome šādu ierosinājumu neatbalstīja. J. Teikmanis, kura kā Domes priekšsēdētāja darbības laikā pirmais vasaras maksājums tika ieviests, pagaidām atteicās komentēt radušos situāciju, sakot, ka vēl nav redzējis Domes galīgo lēmumprojektu. Pēc Domes sēdes tas vēl tika labots.
Domes sēdē 16. decembrī noteikts, ka SIA “Bauskas siltums” līdz šī gada 30. decembrim jāiesniedz priekšlikumi Domei, kādā kārtībā un apmērā no pilsētas Domes 2005. gada budžeta varētu kompensēt uzņēmumam radušos zaudējumus. SIA “Bauskas siltums” galvenā grāmatvede Sandra Krūmiņa sacīja, ka vēl grūti spriest, cik liela kompensācija uzņēmumam būs nepieciešama, par to lems gada beigās.
Kur ņems līdzekļus?
Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile uzsvēra, ka jautājums par zaudējumu kompensēšanu uzņēmumam ir atklāts, tā kā iedzīvotāji ir darījuši darbu, tad lēmumam bija jābūt, par pārējo tiks lemts. Vaicājot, kur Dome ņems naudu zaudējumu kompensēšanai, deputāts Pēteris Gabrilovičs sacīja – no tiem pašiem iedzīvotāju nodokļiem, kas veido budžetu, varbūt kādas ielas remontam tiks atņemta nauda.
Regulatorā “Bauskas Dzīvei” skaidroja, ka iedzīvotāji ar Domes 16. decembra lēmumu var būt apmierināti, taču šāda situācija nav izveidojusies ļaunprātīgu iemeslu dēļ. To uzsvēra arī Jānis Mičulis, pilsētas Domes izpilddirektors, kurš visas jezgas sākumā vadīja Siltumtīklu uzņēmumu. Viņš uzsvēra – ja nebūtu pieņemts lēmums par vasaras maksājuma ieviešanu, Siltumtīklu uzņēmums nebūtu varējis strā dāt.
Kaut vai 12 santīmi
Iedzīvotāji ir priecīgi par to, ka tikšot atmaksāti kaut vai 2003. gada piecos mēnešos maksātie 12 santīmi par m² apsildāmās platības. Kas būs ieguvējs, grūti spriest. Taču cilvēki pauž vēl kādu viedokli – situācija ir stipri politizēta. Ja iedzīvotāji nebūtu sekojuši maksājumiem, tad Dome būtu tā, kas domājusi par iedzīvotājiem un samazinājusi maksu, tajā pašā laikā atbalstot slēptu siltumenerģijas maksas paaugstināšanu, kas izpaudusies avansa veidā. Nauda tikšot atmaksāta, tas esot it kā labi, taču zaudējumi tikšot kompensēti no budžeta, respektīvi – no iedzīvotāju nodokļiem.
