Kolēģe Daina nesen uz mana rakstāmgalda nolika mazu brošūriņu. Otrajā lappusē zem autora uzvārda un darba nosaukuma nodrukāts: «Roku darbs. Nav domāts pārdošanai.».
Kolēģe Daina nesen uz mana rakstāmgalda nolika mazu brošūriņu. Otrajā lappusē zem autora uzvārda un darba nosaukuma nodrukāts: “Roku darbs. Nav domāts pārdošanai.” Aizkustinošā izdevuma autors ir Ivars Kārkliņš no Vecumniekiem, bet grāmatiņa ir veltījums viņa iecienītākajam dzejniekam Leonīdam Breikšam, kuram šomēnes aprit simt gadu. Leonīdam Breikšam veltītu eseju Ivars bija atsūtījis arī “Bauskas Dzīvei”. Ar datoru rakstītās, paša iesietās un domubiedru vidū izplatītās grāmatiņas autoru un nacionālās literatūras vecmeistaru vieno kopīgi ideāli. Tā ir dievbijība un patriotisms.
“Es vairs nevaru klusēt. Leonīda idejas ir kļuvušas par manējām. Kad pievērsos Dievam, mani uzrunāja viņa izlase “Gaismas ceļā”. Sāku meklēt domubiedrus, sarīkojām divas Leonīdam Breikšam veltītas pēcpusdienas Vecumniekos. Dzejnieka lūgšanās un himnās ielikts mūsu tautas liktenis, bet mēs taču saprotam, ka vēl neesam garīgi stipra tauta,” teic Ivars. Viņš nežēlojas par ekonomiskām grūtībām, korumpēto valdību, sadzīves likstām, bet paliek uzticīgs saviem ideāliem un vērtībām. Lai tās apliecinātu, nav vajadzīga plaša auditorija un patriotiskas uzrunas, pietiek ar domubiedru pulciņu.
Ivars Kārkliņš ir Bauskas rajona literātu apvienības dalībnieks. Viņam ir ilgi lolots sapnis izdot pirmo dzejoļu krājumu. Tuvojoties Latvijas neatkarības 90. gadadienai, aizvien biežāk ieskanas sakāpināti, sevī neizdzīvoti vārdi par dzimtenes mīlestību, latvisko identitāti un nācijas kopīgām vērtībām. Šajā liekulības plūsmā klusie patrioti ir kā dzīvīgas pretstraumes.
