Lasu avīzē, ka Vecumnieku novada pašvaldība izsolīs mežus (red. piezīme – publikācija «Bauskas Dzīvē» 30. jūlija numura 1. lappusē «Vecumnieku novada pašvaldība izsolīs mežus»). Ko viņi tagad dara, tas nav gudri. Atceros, kā kādreiz bērnībā paši šos mežus sējām, stādiņus no sēkliņām audzējām, jo tētis bija Zvirgzdes mežniecības mežsargs. Viņš vienmēr ņēma mani līdzi uz mežu, caur Zvirgzdes mežiem gājām uz skolu 10 kilometru. Cik tur bija skaisti!
Kā tagad atceros – tumša nakts, divas stundas mēs, pieci bērneļi, gājuši no skolas, pie Zvirgzdes tilta sāk čabēt kaut kas, ieraudzījām, ka tie bija vilki ar spožām, spīdošām acīm. Nobijāmies, sākām bļaut, taču vilki mums neskrēja virsū, laikam bija paēduši. Kādu citu dienu pļavā ganīju gotiņas, no meža iznāca skaists, stalts briedis un ne no viena nebaidījās. Vai tagad domnieki var iedomāties, kur zvēriņi dzīvos, ja visi meži tiks izcirsti?
Pašlaik dzīvoju Bauskā, bet Vecumniekos gāju skolā. Šī puse man ļoti mīļa, bet īpašas atmiņas par skaistajiem Zvirgzdes mežiem. Tagad jau tajā pusē neesmu bijusi, bet dēls stāsta, ka lielais skaistums pārsvarā izcirsts. Sāp sirds, esmu pat gatava protestēt par šādu deputātu lēmumu, ja tas ko dotu. Kur mēs ejam, tauta?
