Lauku ļaužu vidū dažādos saietos bieži vien ir pamanāma codiete Gunta Čepuka. Viņa bez aplinkiem saka: «Man patīk būt sabiedrībā».
Lauku ļaužu vidū dažādos saietos bieži vien ir pamanāma codiete Gunta Čepuka. Viņa bez aplinkiem saka: “Man patīk būt sabiedrībā.”
Sāk ar praksi
Atceros Guntu Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojā kārtojam pārbaudījumu, lai iegūtu apliecību par lauksaimniecības zinību apguvi. Tad viņa vaļsirdīgi sacīja: “Man drīz būs apaļa jubileja. Esmu pārliecinājusies, ka jādara tas, ko māk, un tas, kas patīk.” Codiete nodarbojas ar cūkkopību un audzē pārdošanai sivēnus. Nedaudz pārsteidzoša šķiet viņas atziņa: “Šaubos, ja būtu sākusi ar teoriju, vai ķertos pie prakses. Darbojoties kūtī, nomierinos. Tas ir process, kas dod gandarījumu, taču ar vienu nosacījumu – ir jāmīl dzīvnieki. Pie cūkas astes neesi tā piesiets kā pie govs astes. Mana krustmāte, nu jau mūžībā aizgājusī Aina Ezeriņa, daudz palīdzēja. Par laimi, vairāk nācies sastapt dāsnus un labus cilvēkus. Arī vilšanos ir pietiekami daudz, taču esmu iemācījusies piedot.”
Pēc brīža saimniece bilst: “Ir tāds teiciens – ja gribi kreņķi, turi lopus.”
Pārvar krīzes brīžus
Kā tas mēdz būt jaunā gada sākumā, Gunta ir apcerīgi noskaņota. Paņem rokās pierakstu bloku un pat nolasa pašas sacerētu dzejoli par sapņiem. Vien pagaidām nav atbildes – kā tos visus piepildīt? Viņa prāto: “Jaunie ļaudis no laukiem aiziet vai arī paliek tikai retais. Tiem, kuriem ir 40 un vairāk gadu, grūti atrast darbu pilsētā. Tādēļ jāļauj darīt to, ko viņi grib. Jā, jā, es ļoti labi zinu, cik grūti cilvēkam mainīties, es saprotu arī veco domāšanu. Kopsaimniecībās tiešām katram bija savs darāmais, savs brigadieris, kas visu pateica priekšā. Pārmaiņu laikā vairs nav, kas cilvēkus stumj. Viņi baidās analizēt, atklāt kļūdas. Manuprāt, katram sev vajadzētu jautāt – vai es gribu dzīvot labāk? Tas tomēr spētu motivēt pārmaiņām.”
Gunta neslēpj, ka viņu ģimenes nelielajā biznesā bijuši krīzes brīži. Par tirgu jācīnās – kaut vai ar vizītkartēm. Uz tām drukāta sivēna galviņa, norādītas zemnieku saimniecības koordinātes. Čepuki joprojām neuzdrošinās ņemt kredītus, kaut arī saprot, ka tas ir vajadzīgs. Darbus sadala, zemes kopšana, tehnika ir Jāņa pārziņā, arī meitas piepalīdz.
Codiete pieradusi visu plānot. Kalendārs ar viņas īpašām piezīmēm atrodas virtuvē un pie gultas, mazais plānotājs vienmēr līdzi somiņā. Guntai nebija pārlieku grūti izstrādāt projekta pieteikumu pusnaturālo saimniecību atbalstam, jo visas saimnieciskās lietas ir iegrāmatotas un skaidras.
Domā arī par sevi
G. Čepuka atzīstas: “Dzīvē tā bijis, ka vienmēr kādu vezumu esmu vilkusi līdzi. Visādas grūtības piedzīvotas, bet pašai laika pietrūcis. Reiz sev jautāju – kad tu pati dzīvosi?” Tādā brīdī codiete atrada ceļu uz sieviešu uzņēmējdarbības kursiem, Codes pagastā veidoja nevalstisko organizāciju “Varbūt”, iesaistījās lauku sieviešu klubā “Apvārsnis”. Viņasprāt, šādas un arī citas nevalstiskas aktivitātes rodas, kad ir samilzušas kādas problēmas. Cilvēkiem tad vajag satikties, izrunāties un pārdomāt. Gunta prāto: “Domāju, ne tikai man, arī citām sievietēm radās pleca sajūta. Katra atsevišķi mēs to neiegūtu, bet kopā kļūst vieglāk. Vai tam ir kāda jēga – sēdēt mājās un raudāt? Sieviešu klubā mēs esam tādas, kādas esam. Mums nav jāizliekas.”
Gailīšu pagasta zemniece Ligita Mendele Guntu iepazinusi dažu gadu ritumā un viņai par kolēģi savas domas: “Ļoti uzņēmīga un mērķtiecīga, pat apskaužami uzņēmīga sieviete. Ja kaut ko ir izdomājusi, tad izdarīs. Vēlas izzināt ko jaunu un nebaidās mācīties. Jaunajiem nereti pietrūkst tāda spara, kāds ir Guntai.”
***
uzziņai
– Zemnieku saimniecībā “Kraujas” specializējas sivēnu audzēšanā.
– Gunta Čepuka prot apsēklot sivēnmātes, veic profilakses pasākumus, darbojas cūku audzētāju interešu grupā, ko izveidojis Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs, un sieviešu klubā “Apvārsnis”.