Redakcija pagājušā gada nogalē saņēma satraukuma pilnu vēstuli no Ausmas Lakstīgalas.
Redakcija pagājušā gada nogalē saņēma satraukuma pilnu vēstuli no Ausmas Lakstīgalas.
Viņa kopā ar šķirto vīru dzīvo Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas ēkā – nelielā istabiņā bez jebkādām ērtībām. Īrniece ir izmisusi, jo, pēc viņas vārdiem, Iecavas pagasta sociālās palīdzības dienests ir licis šo dzīvokli atbrīvot.
Saņem pretrunīgas ziņas
Precizitātes labad citēju Ausmas Lakstīgalas rakstītā fragmentus: “Mēs ar vīru Ziedoni 1985. gadā atbraucām no Aizkraukles rajona uz darbu Dzimtmisas skolā. Strādājām par sētniekiem un apkopējiem, kurinātājiem. Skola mums ierādīja istabiņu, kurā arī pierakstīja. Es 1992. gadā aizgāju pensijā, bet šķirtais vīrs tagad strādā vietējā kokzāģētavā.
Pagasta sociālās palīdzības dienesta darbiniece liek mums šo mitekli atstāt. Cita dzīvokļa, kur mūs ievietot, neesot – lai meklējot paši, jo ēkā paredzēts ierīkot skolas sporta zāli. Taču Dzimtmisas pamatskolas direktore pie mums nav bijusi, nav arī lūgusi telpu atbrīvot. Arī no Iecavas pagasta padomes neesam saņēmuši nekādu paziņojumu. Kam lai tic un kā lai rīkojas tālāk?
Naudas dzīvokļa pirkšanai mums nav. Esmu ļoti slima, pati nevaru apģērbties. Tāpēc jau arī šķirtais vīrs pie manis dzīvo, lai kaut mazliet palīdzētu.”
Spriež par skolas attīstību
“Bauskas Dzīve” devās uz Dzimtmisas pamatskolu, lai izzinātu Lakstīgalu ģimenes situāciju un uzklausītu skolas direktores Janas Arājas viedokli. Iestādes vadītāja apstiprināja, ka Ziedonis un Ausma ir strādājuši skolā, turklāt darbu veikuši ļoti labi. To atzīst direktores vecākās kolēģes.
Skolai pieder palīgēka – bijušais muižas stallis –, kurā iekārtota mūzikas klase. Šajā namā atrodas arī Lakstīgalu istabiņa. Jana Arāja uzskata, ka ir noticis pārpratums, jo neviens negrasās pensionāru ģimeni no dzīvokļa izlikt. Viņa pamato savu viedokli: “Izglītības iestādē valda liela šaurība, tāpēc, spriežot par skolas attīstību nākotnē, ar kolēģi Vilni Gailumu apsvērām ideju par sporta zāles ierīkošanu visā palīgkorpusā, ieskaitot esošo mūzikas klasi un īrnieku dzīvokli. Pašlaik sporta nodarbības notiek pielāgotā zālē skolas galvenajā korpusā. Nesen ir stājušies spēkā Ministru kabineta jauni noteikumi par higiēnas prasību paaugstināšanu izglītības iestādēs, tāpēc mums jāmeklē risinājums.”
Gribētu vietu pansionātā
Jana Arāja uzsver, ka sporta zāles iekārtošana pagaidām ir tikai vīzija, jo nav ne projekta, ne naudas. Tomēr viņa uzskatījusi par nepieciešamu skolas paplašināšanas ieceres izklāstīt pagasta padomē, informējot arī sociālās palīdzības dienesta vadītāju Helgu Pīlādzi. Visticamāk, ka nodoms netiks realizēts šogad vai nākamgad, taču iedzīvotāji ir jābrīdina laikus, uzskata direktore.
Kopā ar Janu Arāju “Bauskas Dzīves” žurnāliste apmeklēja Ausmu Lakstīgalu. Viņas piekvēpušo istabiņu par dzīvokli var dēvēt nosacīti, jo šeit nav neviena loga. Gandrīz augu diennakti telpā deg ekonomiskā režīma spuldzīte. Arī ūdensvada telpā nav, par tualeti nemaz nerunājot.
Ausma Lakstīgala pārvietojas tikai ar lielām grūtībām, taču viņas garu slimības nav salauzušas. Īrniece, izrādās, ir loģiski domājoša un saprātīga sieviete. Ausma neslēpj, ka rakstīt vēstuli redakcijai viņu mudinājušas pamatotas bažas par nākotnes izredzēm: “Saprotu, ka manā situācijā vislabākais risinājums būtu pansionāts vai sociālais dzīvoklis, jo pati nespēju ar sevi tikt galā. Taču zinu, ka Iecavā sociālās mājas nav, bet pansionātā “Derpele” gan negribētu nokļūt.
Pirms pāris gadiem uzrakstīju vēstuli Vecumnieku pagasta pansionāta vadībai, saņēmu arī atbildi, ka jāiestājas rindā. Man vajadzēja apstiprinošus dokumentus no ārstu komisijas, bet pati nevaru aiziet uz autobusu un iekāpt, lai aizbrauktu pie dakteriem. Helga Pīlādze manam vīram ir piedāvājusi kādu dzīvošanai nepiemērotu kabūzi kokzāģētavas ēkā. Tur pat divas gultas nevarot ielikt, kur nu vēl domāt par ēdiena gatavošanu. Šajā apkaimē esam iedzīvojušies, visapkārt pazīstami cilvēki. Arī pašvaldība man palīdz, piegādājot malku un slimnīcā nodrošinot sociālo gultu.”
Visvairāk žēl dārziņa
Kamēr Ausma iztirzā visus iespējamos variantus, pamazām kļūst skaidrs, ka viņai visvairāk žēl iekoptā mazdārziņa. Dzimtmisas pamatskolas mācību pārzine Lolita Krēmere Lakstīgalu ģimenes zemes pleķīti dēvē par paraugdārzu un teic, ka “čubināšanās” pa zemi Ausmai dod spēku dzīvot. “Abi divi, salīkuši kā rūķīši, tipina uz dārzu un pavada tur visu dienu,” ievērojusi skolotāja.
Iecavas pagasta sociālā dienesta vadītāja Helga Pīlādze norāda, ka vēstulē minētais tikai daļēji atbilst patiesībai. Pilnīgi aplams esot apgalvojums, ka Lakstīgalu ģimenei nekavējoties jāatstāj pašreizējā dzīvesvieta. Vienkārši laikus tiekot meklēta cita mītne, jo Dzimtmisas pamatskolai agri vai vēlu telpas nākšoties paplašināt. Esot domāts arī par iespēju Ausmu Lakstīgalu ievietot pansionātā. “Neviens pensionāri uz ielas neizliks. Tādas runas vispār nav bijis,” kategoriski apgalvo dienesta vadītāja.
Dzimtmisas pamatskolas iepriekšējie direktori ar Ausmu Lakstīgalu nebija noslēguši īres līgumu. Tagad tas ir jādara Janai Arājai, par ko viņa brīdināja īrnieci un saņēma piekrišanu. Ausma Lakstīgala ir ar mieru maksāt dažus latus par īri. Pērn dzīvoklī tika ierīkots elektrības skaitītājs, un Ausma bez kurnēšanas veic maksājumus.
Šī ir visai neparasta situācija, jo nevienu no dzīvokļa “drāmā” iesaistītajiem nevarētu vainot bezatbildībā vai ļaunprātīgā rīcībā. Žēl slimās sievietes, kuru nepietiekamas informācijas dēļ ir pārņēmusi bezcerība. Lai vismaz nedaudz viņai atvieglotu dzīvi, labākā izeja patiešām varētu būt pansionāts. Jācer, ka Iecavas novada sociālā dienesta speciālisti arī tam piekritīs.
