Iedzīvotājiem nav vienota viedokļa par to, kā administratīvi teritoriālā reforma.
Iedzīvotājiem nav vienota viedokļa par to, kā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kurā mazie pagasti apvienosies ar lielākiem un spēcīgākiem, ietekmēs dzīves apstākļus.
Tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka ATR pozitīvi ietekmēs viņu dzīvi. Tikpat daudz domā, ka pēc pagastu apvienošanās dzīves apstākļi pasliktināsies. Pārējiem nav sava viedokļa. Par to liecina centra «Baltijas datu nams» maijā veiktais pētījums. Kā iemeslu neticībai reformas efektivitātei sociologi uzskata iedzīvotāju informētības trūkumu par savas pašvaldības darbu, kā arī sabiedrībā valdošo uzskatu, ka pārāk maza ir pašvaldības loma valsts pārvaldes sistēmā.
Pašlaik eksistē trīs optimāli valsts iedalījuma varianti – saglabāt līdzšinējo rajonu skaitu, veidot modeli – deviņi apriņķi un Rīga vai arī četri apriņķi un Rīga. Ministru prezidenta aprīlī izdotais rīkojums paredz, ka līdz 1. jūlijam ir jābūt gatavai koncepcijai par to, cik rajonu vai apriņķu būs Latvijā pēc reformas.
