Lauksaimniecības universitātes students iecavnieks Agris kopā ar kursa biedriem šovasar strādā Skotijā. Puiši vāc brokoļus. Vēstulē Agris neslēpj, ka tas ir smags darbs.
Lauksaimniecības universitātes students iecavnieks Agris kopā ar kursa biedriem šovasar strādā Skotijā. Puiši vāc brokoļus. Vēstulē Agris neslēpj, ka tas ir smags darbs.
***
Beidzot arī šajā pasaules malā ir brīnišķīgs laiks. Saule spīd jau otro dienu pēc kārtas, un mums ir ‘day off’ – brīvdiena. Nav nekādu iebildumu atpūsties, taču par to nemaksā.
Darbs te nav nekāda medusmaize. Spīd saule vai līst lietus – nazis rokā un jācērt brokoļi braucoša «John Deer» (traktors) priekšā. Latviešus šeit dēvē par raķetēm, jo mēs nosakām darbu tempu. Esam veikli un pagūstam tikt krietnu gabalu traktoram priekšā, kamēr dažs ukrainis un polis atpaliek. No slāviem katru dienu dzirdam saucienus: trakie, kur skrienat, strādājiet lēnāk!
Mūsu lauku darbu menedžeris ir īsts zvērs. Dzen kā suņus pa vagu, vakarā reizēm esmu pilnīgi bez spēka. Pie otra uzrauga tieši prieks strādāt. Angļu valoda nekādas problēmas nesagādā, jo viens priekšnieks ir lietuvietis, otrs – baltkrievs. Skoti atkārto vienu un to pašu – «Faster, faster!» – ātrāk, ātrāk. To nav grūti saprast.
Nācies strādāt arī dārzeņu pakotavā, mazliet vieglāk ir, jo vismaz jumts virs galvas, taču noskrieties iznāk pamatīgi. Darbus tur uzrauga īsta Lohnesa ezera briesmone, traki nikna un piekasīga menedžere.
Visi viesstrādnieki dzīvojam vienuviet – karavānas tipa mājiņās (vismaz 20 gadu vecās) uz riteņiem, lauka vidū. Ir duša, karsts un auksts ūdens, tualete, gāzes plīts un kamīns, ko kurinām katru vakaru, jo naktis arī vasarā šeit ir aukstas.
Kopā esam visi četri kursa biedri, tāpat kā kopmītnēs Jelgavā. Taupot naudu, ēdienu gatavojam mājiņā, esam nogaršojuši pat pašu vākto brokoļu sautējumu, visai garšīgs izdevās. Vienu dienu vakariņas bija ļoti smalkas – skotu baloža zupa ar dārzeņiem. To putniņu es noķēru laukā, un tas ātri vien izvārījās mīksts. Maizi pērkam ne pirmā svaiguma, jo tādu var dabūt par desmit centiem (tikpat santīmu). Par svaigas maizes klaipu mums tuvākajā veikalā jāmaksā 80 centu – viena mārciņa. Reizi nedēļā saimnieks mūs aizved uz pilsētas lielveikalu, kur produkti ir nedaudz lētāki.
Nesen viesstrādniekiem bija sarīkota ballīte. Ēdieni, arī dzēriena pirmā glāzīte, bez maksas. Uz nebēdu saēdāmies dažādos veidos pagatavotus vistu stilbus. Lauka menedžeris bija namatēvs, uzposies skotu brunčos un baltās pusgarās zeķēs. Prieki beidzās ap trijiem naktī, un tad gājām uz vagoniņiem četrus kilometrus kājām.
No mūsu saimniecības pamazām pazuduši čehi, bulgāri, arī poļi mūk uz mājām vai meklē, kur darbs ir vieglāks. Dažus arī padzen par panākumiem slinkošanā.
Bet vispār es nesūdzos. Neesmu nekāds nīkulis, un smags darbs man nav nekāds pārsteigums. Pagaidām šķiet, ka maksāts mums tiek labi. Katrā ziņā daudz vairāk, nekā par līdzīgiem pūliņiem saņemtu Latvijā. Bet nauda ir vajadzīga, lai, nekļūstot ģimenei par nastu, turpinātu studijas.
Ar skotiskiem sveicieniem – Agris
