Ir cilvēki, kuriem nepagalam negaršo sīpoli. Taču viņiem var iepatikties puravi, kas ir gan dārzeņi, gan garšaugi. to garša un smarža ir maigāka nekā sīpoliem.
Ir cilvēki, kuriem nepagalam negaršo sīpoli. Taču viņiem var iepatikties puravi, kas ir gan dārzeņi, gan garšaugi. to garša un smarža ir maigāka nekā sīpoliem.
Salātiem rudenī izmantojami gan zaļie laksti, gan baltā saknes daļa. Īslīciete Eva Rigaste gatavo uzkodu, kurā ir ne tikai puravi, bet arī dažādi citi zaļumi. Viņa dara tā: “Puravu krietni nomazgāju, smalki sagriežu, sietā vēlreiz noskaloju, jo starp kārtām mēdz sakrāties zeme. Pievienoju sakapātas pētersīļu, mazliet seleriju lapiņas, dilles. Sarīvēju ap 100 – 200 gramu siera, divas cieti novārītas olas. Pikantumam pieberu kādas no manām iecienītajām “Santa Maria” garšvielām un visu samaisu ar nelielu daudzumu majonēzes. Šādi salāti ļoti labi garšo brokastīs ar maizi. Var piegriezt arī tomātus, bet tad uzkoda var atsuloties.”
Izdevumā “Gardēža pavārgrāmata” (2006. gadā izdevis “Rozes apgāds”) atradu padomu, kā no puraviem pagatavot mērci.
Katlā izkausē trīs ēdamkarotes sviesta, pievieno 400 g sagriezta purava baltās daļas, sautē uz lēnas uguns piecas minūtes. Pievieno šķipsnu sāls, maltus melnos piparus. Maisot pielej ap 300 ml salda krējuma ar zemu tauku procentu. Turpina sautēt vēl 20 minūšu, kamēr sāk sabiezēt. Mērcei var pievienot arī mazliet sīki sagrieztu žāvētu vistas gaļu vai kādu kūpinātu desu. Ēd ar vārītiem kartupeļiem vai makaroniem.
Puravus pazinuši jau senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Tajos ir vairāk olbaltumu nekā sīpolos. Savdabīgo garšu tiem piešķir sēra savienojumi, turklāt puravos ir ēteriskā eļļa, B1, B2, PP un C vitamīns, kā arī dažādas minerālvielas. Puravi uzlabo ēstgribu, aknu un žultspūšļa darbību, tiem ir arī urīndzenoša iedarbība.