Mūsu novados katru gadu pašvaldības rīko projektu konkursu, kur iedzīvotāji var saņemt līdzfinansējumu kādai idejai, sarīkojumam vai remontdarbiem. Tomēr iespēju neizmanto daudzi, jo potenciālais blakusrezultāts bieži ir par maz novērtēts.
Atbalsta «sāls» parasti neslēpjas naudā. Vairāku projektu īstenotājiem atziņa ir viena – pašvaldības no nodokļu maksātāju maciņa piešķirtais līdzfinansējums bieži vien ir tikai neliela daļa ieguldītā. To parādīja Vecumnieku novada projekti – milzu darbs un līdzekļi, kas iztērēti hokeja laukuma pamatu būvē, brīvprātīgo nesamaksājamais ieguldījums, lai iekārtotu rotaļu laukumu Misā un sakārtotu nama pagalmu Taurkalnē. Ja to visu vajadzētu izteikt naudā, summa sanāktu ne pa jokam.
Konkursa līdzfinansējums un reizēm pat ne naudas iegūšana, bet gan tikai pieteikuma sagatavošana bieži vien ir stimuls, lai cilvēki beidzot īstenotu kādu ideju, kas jau ilgāku laiku likusies gana svarīga un nopietna. Mazie projekti caur dzīves realitāti māca, kā pašiem sevi iekustināt, kā noteikt mērķus.
Ierastā problēma bieži vien ir nespēja sanākt kopā un pabeigt iecerēto. Projekts prasa – ja reiz esi apņēmies un parakstījis līgumu, plānotais jāizdara līdz galam. Nevar to atstāt pusceļā, pamest un pateikt, ka nesanāca.
Lai arī reizēm mazie projekti šķiet pārmērīga laika un naudas tērēšana, tomēr bieži vien tie rada personības, kas gatavas īstenot savas idejas ne tikai sabiedriskā mērogā, bet arī uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā vai politikā. Tā ar nelielu stimulu var pamazām mainīt gan apkārtējo vidi, gan cilvēku domāšanu.
