Nekas nav mainījies – režīma paņēmienu lēmumu pieņēmēju stulbumu vai neizdarību novelt uz ārēju ienaidnieku atbildīgie veikli izmanto arī nacionālajā valstī. Smieklīgākais piemērs ir līdzjutējs Jurčiks Ragana, kura izskats esot vainojams pie Rīgas «Dinamo» sliktās spēles. Kad pirmo reizi klausījos kluba vadītāja pausto, nodomāju – nav pareizi jokus ziņās likt ārpus 1. aprīļa. Izrādās, sporta žurnālisti māņticīgo amatpersonu citēja visā nopietnībā, dedzīgā atbalstītāja maska pat esot «izraidīta» no halles… Izsvērta vērtējuma hokejistu sniegumam nebija.
Pirms desmit gadiem plānotās un vairāku uzņēmumu nesaskaņoti veidotās e-veselības problēmas radījuši… «nezināmi ļaundari», kas tīši pārslogojuši datubāzi. Man pēc 25 gadu pieredzes ar datoriem citi iemesli šķiet ticamāki – katra jauna sistēma sākumā jāpielāgo, un pārslodze uz brīdi var «nokaut» ikvienu serveri vai programmu. Galvenais ir to laikus labot. Neticas gan, ka «ļaundari» tiks atrasti, un nejēgas no pašu vidus, kas nespēja pareizi organizēt megadārgās e-veselības būvēšanu, ierēdņi noteikti nemeklēs. Citādi būtu jāatzīst kļūdas un, pasargi, Dies’, par tām varbūt pat jāmaksā.
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki pierādījuši, ka nacionālajos interneta portālos vairāk nekā 90% ir tā dēvētās viena avota ziņas, proti, tās nāk no politiķiem Saeimā un valdībā, ko nekritiski reportieri citē ne tikai no saņemtajām preses relīzēm, bet arī no izpausmēm sociālajos tīklos. Te ir acīmredzama pretruna – politiķi pārmet žurnālistiem negatīva viedokļa izplatīšanu, bet paši to lielākoties pauž. Problēmai ir divi risinājumi. Pirmais – uzlabot ziņu aģentūru un portālu žurnālistu profesionalitāti, bet tas nebūs tik drīz. Otrais un, manuprāt, labākais – ja amatpersonu lēmumus un rīcību kritiski nevērtē žurnālisti, tas jādara sabiedrībai pašai, jo īpaši vēlēšanu gadā.
