Novembrī atcerējāmies, pieminējām un apmeklējām savus piederīgos un draugus kapu kalniņā.
Novembrī atcerējāmies, pieminējām un apmeklējām savus piederīgos un draugus kapu kalniņā.
Brunavas kapsētā atdusas Arvīds Melducis, bet gadu desmitus viņu neviens nepiemin un neapmeklē. Visi piederīgie sen jau miruši. Vasarā viņa vārds parādījās piemiņas akmenī Mežgaļos citu patriotu vidū.
Arvīds ir dzimis 1911. gada 3. decembrī Brunavas pagasta Tīrelī, Pavasaru mājās. Otrās krievu okupācijas laikā viņš bija mežsargs Skultēnu apgaitā un darbojās Varena Ceraukstes–Panemunes mežabrāļu grupā. Čekistu akcijā nošauti daži mežabrāļi, citi apcietināti, arī Jāņa Gudžas sieva Anna, un grupa beidza pastāvēt. Arvīds Melducis kļuva par nelegālu.
1945. gada vasarā viņš ar Arvīdu un Helmutu Dručkām slēpās Dobelnieku māju tuvumā. 7. jūlijā no rīta čekistu grupa viņus pārsteidza – brāļi Dručkas padevās, bet Arvīdu nošāva. Brīnums, ka čekisti mātei Lībai (66 g. v.) atdeva dēlu apglabāt Brunavas kapos. Otru Arvīdu un Helmutu kara tribunāls 1946. gada 26. februārī nosūtīja uz septiņiem gadiem pāraudzināšanai Sibīrijas konclāģerī.
Ja Arvīds Melducis šodien ir “augšāmcēlies”, tad kādam vajadzētu apkopt viņa kapu un pielikt piemiņas plāksni. To pašu vajadzētu darīt arī ar trim bojā gājušiem budberģiešiem. No tās pašas grupas Maskavas čekā 1948. gada 7. martā gāja bojā arī Jānis Uljanskis no Varoņu mājām.
