Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīkotajā seminārā Iecavā zemnieki aicināti atbalsta projektu iesniegšanu neatlikt līdz pēdējai dienai.
Lauksaimnieku aktivitāte LAD vadītajās atbalsta programmās rāda, ka jaunajā Eiropas budžeta periodā no «pelēkās zonas» iznāk un oficiāli reģistrē uzņēmējdarbību daudzas mazās saimniecības, pavēstīja LAD Zemgales pārvaldes direktors Viesturs
Reinfelds.
Neskaidra konkurence
LLKC Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka informēja, ka tīkla konsultanti reģionos daudz strādā ar projektu pieteikumiem, aicinot zemniekus turpmākajās pieteikšanās kārtās neatstāt dokumentu noformēšanu līdz pēdējam brīdim.
«Pēdējās termiņa dienās konsultantes strādāja pat naktīs, tāpēc sadarbojāmies ar citiem reģioniem, zemniekus sūtot uz konsultācijām citos birojos,» skaidroja E. Maisaka, «ir atrodami arī kompetenti projektu noformētāji privātajos uzņēmumos.»
LLKC konsultantes sastapušas arī dažus tādus lauksaimniekus, kas ar vēlmi iesniegt LAD atbalsta projektu ieradušies pēdējā pieteikšanas dienā. «Šādā gadījumā mēs vairs nevaram palīdzēt, jo projektu nesagatavojam formāli, bet kopā ar zemnieku novērtējam atbilstību noteiktam kritēriju sarakstam, lai pārliecinātos par projekta dzīvotspēju,» skaidro E. Maisaka. Jāatgādina, ka LLKC speciālisti arī pēc apstiprināšanas pārbauda mazo zemnieku projektu izpildi.
V. Reinfelds atzina, ka iesniedzēju vilcināšanās rada neērtības, proti, ja lielākā daļa pieteikumu LAD tiek saņemti noteiktā termiņa pēdējā dienā, tad grūti prognozēt projektu skaitu un konkurenci.
Būvniecībai priekšroka
LAD saņemti daudz projektu programmā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos», kur atbalstam pieejami 10 milj. eiro, bet pieteikumu kopvērtība ir 20,5 milj. eiro, atklāja V. Reinfelds. «Pirmie būs būvniecības projekti, tāpēc prognozēju, ka šoreiz varēsim apstiprināt 5 – 7 projektus, bet saņemt līdzfinansējumu tehnikas iegādei, visticamāk, šajā kārtā nevarēs. Taču tie, kuri naudu saņems tagad, nākamajās kārtās nevar pretendēt.»
LAD Zemgales pārvaldes direktora vietniece Inese Robežniece informēja, ka nākamā projektu kārta materiālo aktīvu ieguldījumiem būs atvērta septembrī.
Mazāko saimniecību ar gada apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem eiro projektiem pērn naudas pietika visiem, informē V. Reinfelds, uzsverot – mērķis šim atbalstam ir uzņēmuma attīstība, tāpēc ļoti svarīga ir noteikto mērķu izpilde, piemēram, ražošanas pieaugums, tirgus paplašināšanās u. tml.
Jaunie lauksaimnieki būvniecības projektiem papildus saņem 20% atbalstu, tehnikas iegādei – 10%, informēja I. Robežniece. Pārstrādes attīstībai mājražotājiem pieejams 30 – 40% atbalsts, pievedceļu būvei lauksaimniecības objektiem un meliorācijai – 40 – 100% līdzfinansējums. Speciāliste uzsvēra, ka mūsu reģionā meliorācijai var saņemt līdz 80% atbalstu komersanti, kas projektā ievēro nosacījumu par draudzīgumu videi. Kā skaidro V. Reinfelds, šos nosacījumus nav grūti izpildīt – tie prasa ierīkot nosēdakas, akmeņu krāvumus, cauruļu tamponus, lai regulētu ūdens izplūdi utt.
Ne mākslīgi sadalītas
Jauno lauksaimnieku pieteikumos LAD norāda vairākas kļūdas, kuru dēļ projekti netiek apstiprināti. Kā skaidro I. Robežniece, atbalstu šajā programmā nesaņems saimniecības, kas reģistrētas pirms vairāk nekā diviem gadiem, nav sasniegušas minimālo neto apgrozījumu vai 20% pieaugumu vai arī ir mākslīgi sadalītas starp ģimenes locekļiem, bet darbība joprojām turpinās vienoti tajās pašās ēkās, laukos un ar to pašu tehniku.
V. Reinfelds piebilst, ka jaunais lauksaimnieks var saimniecību pilnībā pārņemt no vecākiem vai arī sākt savu biznesu, sadalot zemi, bet ne iegādājoties no viņiem lopus.
Mazo saimniecību grupā Zemgalē LAD iesniegti 79 pieteikumi, no tiem nepilni 20 noraidīti, bet pārējie saņems atbalstu, pavēstīja I. Robežniece. Daži semināra dalībnieki iebilda, ka mazajiem dārzeņu audzētājiem, kas no Iecavas novada savu produkciju lielākoties ved uz nakts tirgu Rīgā, nav izdevīgi legalizēt darbību, lai saņemtu atbalstu no LAD. V. Reinfelds uzsvēra, ka projektu pieteikumi rāda pretēju procesu: «Daudzas mazās saimniecības nāk ārā no «pelēkās zonas» un izvēlas saimniekot legāli.»
Zemnieku pusē
Atbalsta pieteicējiem problemātiska šķiet iepirkuma rīkošana tehnikas iegādei, jo tirgotāji, uzzinot par Eiropas fondu atbalstu, uzskrūvē cenu. E. Maisaka atklāj, ka LLKC speciālisti veido tehnikas pārdevēju «melno sarakstu», iekļaujot tos piegādātājus, kas tīši prasa lielāku cenu. Esot arī tādi tirgotāji, kas savstarpēji vienojas par augstāku cenu, tāpēc vienādi piedāvājumi ir apšaubāmi.
«Kāda saimnieka pirktais miglotājs pagājušajā gadā Lietuvā maksāja ap 10 tūkstošiem eiro, bet šogad par tādu pašu agregātu Latvijā citam projekta iesniedzējam prasīja 16 tūkstošus,» pieredzi atklāj E. Maisaka, «šādos gadījumos atrodam citu pārdevēju.»
Semināra dalībnieki sacīja, ka izdevīgāk tehniku pirkt ārvalstīs, kur cenas nemaina atkarībā no atbalsta maksājumiem. I. Robežniece informēja, ka bankas pielāgojas situācijai un tehnika vairs nav jāiegādājas ar neizdevīgo finanšu līzingu, bet kredītu var saņemt pret nopirktā agregāta ķīlu. Viņa ieteica noteikt garāku projekta izpildes un iepirkuma piedāvājuma termiņu, lai ar cenu nevarētu manipulēt.
V. Reinfelds uzsvēra, ka LAD šādās situācijās ir zemnieku pusē un atbalsta atkārtota iepirkuma rīkošanu. «Projektu var izpildīt pirms termiņa, piemēram, ja noslēgums noteikts septembrī, bet traktors nopirkts jūnijā, LAD naudu atmaksās jūlijā,» skaidroja vadītājs.
LAD pārstāvji iesaka precīzi formulēt un pašiem stingri ievērot tehnikas specifikāciju, jo to inspektori pārbauda, neatbilstības gadījumā var saņemt par 10% mazāku atbalstu. I. Robežniece ieteica zemniekiem pirms iesniegšanas pašiem kārtīgi izlasīt pieteikumus, ko gatavojis kāds cits, lai pārliecinātos par iespēju izpildīt noteiktos mērķus.
