Lāčplēša dienā, 11. novembrī, pieminot Latvijas brīvības cīņās kritušos, vairāki iecavnieki pulcējās Iecavas parkā, lai noliktu svecītes par godu cīnītājiem un atklātu piemiņas plāksni jeb stēlu.
Piemiņas stēla izgatavota par godu pieciem Iecavas novadā dzimušiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.
Patriotiskas aktivitātes visu dienu
Iecavā 11. novembrī visu dienu valdīja svētku noskaņojums. Kultūras namā pulksten 12 demonstrēja dokumentālo filmu «Ievainotais jātnieks». Lente vēstī par Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli, kam 2018. gadā aprit 130. jubileja.
Pēc filmas noskatīšanās drosmīgākie un izturīgākie iecavnieki pulcējās vēja ieskautā Iecavas parkā uz svinīgu piemiņas brīdi. Pēc tam ļaudis devās uz Lāčplēša dienai veltītas ekspozīcijas atvēršanu sporta un vēstures muzejā «Arhīvs». Iecavas mūzikas un mākslas skolā bija radošās darbnīcas, kurās bērni un jaunieši veidoja lukturīšus un Latvijas karoga piespraudītes.
Pie «Arhīva» varēja vērot Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona 1. rotas Iecavas zemessargu ieročus. Daudzi puiši un meitenes izmantoja iespēju šaut ar peintbola ieročiem, bet kārtīgu adrenalīna devu varēja gūt, braucot militārā transportā – visurgājējā «BV-206».
Nosalušos iecavniekus sasildīja kareivju gatavotā siltā zupa un tēja. Pirms pulksten 17 iecavnieki kopā ar zemessargiem devās lāpu gājienā līdz Brīvības piemineklim.
Kopā ar mazmeitu
Piemiņas stēla izgatavota, sadarbojoties Latvijas Pašvaldību savienībai un Iecavas novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejai ar tās priekšsēdētāju Juri Krievu vadībā un Iecavas domi. «Komitejā vienprātīgi atbalstījām ideju izveidot atceres vietu par godu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Varoņu meklējumos iesaistījās daudzi palīgi, izzinot brīvības cīņu dalībnieku dzīvesstāstus, dzimšanas vietu un mājas. Piemiņas plāksne ir jaunatnes audzināšanas un informētības, vēstures izzināšanas un novadpētniecības simbols,» atzina Juris Krievs.
Uz pasākumu no Ozolniekiem bija atbraucis kādreizējais iecavnieks Guntis Rozītis kopā ar mazmeitu Emīliju. Uz piemiņas akmens iegravēts viņa vectēva brāļa vārds. «Mazmeitai bija jāparāda vieta, kur godina mūsu radinieku un kaujās kritušos. Darbdienās uzturos Ozolniekos, bet brīvdienās braucu pie dēla uz Iecavu. Šādi pasākumi ir jāapmeklē. Jāstāsta jaunajai paaudzei, kāpēc esam brīva tauta, kādas grūtības pārvarēja senči, lai Latvija būtu neatkarīga,» uzskata Guntis Rozītis.
Apskata armijas tehniku
Kopā ar vecmāmiņu Silviju Šnepsti uz sarīkojumu ieradās iecavnieks Marats Tiščenko. Puika bija priecīgs par iespēju izšaut ar peintbola ieroci. «Aukstums un vējš netraucē. Man ļoti patīk šodienas svētku aktivitātes,» atklāj Marats. «Lāčplēša dienas pasākumus apmeklējam katru gadu. Šajā laikā latvieši ir ļoti vienoti, man patīk šī noskaņa,» nosaka Silvija.
Pēc brauciena ar visurgājēju emocionāli uzlādēta no armijas transporta līdzekļa izkāpa Kristīne Matesone, sakot: «Kas par sajūtām, vienreizēji! Pirmo reizi braucu šādā transportā.» Viņas dēls Andžejs bija piezemētāks emocijās: «Jā, bija forši! Esmu braucis arī ar citu armijas tehniku, jo darbojos Jaunsardzē. Prieks, ka mammai patika vairāk nekā man.»
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas dzimuši Iecavā un kam veltīta uzstādītā piemiņas plāksne: ģenerālis Verners Tepfers, pulkvežleitnants Jēkabs Jurševskis, kapteiņi Nikolajs Pļavnieks un Herberts Tepfers, kaprālis Jēkabs Klauss.
Avots: iecava.lv.
