Neticēju, ka cilvēka dvēsele vienā un tajā pašā laikā var būt divās vietās, kamēr tas notika ar mani pašu. Tas nav ne skaists sapnis, ne karsoņa murgi, bet dzīves īstenība.
Neticēju, ka cilvēka dvēsele vienā un tajā pašā laikā var būt divās vietās, kamēr tas notika ar mani pašu. Tas nav ne skaists sapnis, ne karsoņa murgi, bet dzīves īstenība.
Kur biji?
Aprīļa vidū vienu nedēļu pavadīju Tunisijā. Atpūtos un, cik nu tas iespējams kūrortā, centos iepazīt šīs vienkāršās tautas dzīvi. Dažas dienas pēc atgriešanās saņēmu elektroniskā pasta vēstuli no draudzenes Amerikā ar vaicājumu: “Kur tad tu īsti biji?”
Lasot pievienoto tekstu angļu valodā, apjuku ne pa jokam. Izdevumā “The Fairfax County Times” 24. aprīlī Gregs Makdonalds raksta par Bauskas rajona pašvaldību vadītāju vizīti Herndonā (Ziemeļvirdžīnija) 19. aprīlī. Publikācijā, ko sagatavojis kolēģis Amerikā, minēts, ka delegācijā bijusi arī žurnāliste – laikraksta “Bauskas Dzīve” korespondente Inga Muižniece. Es pati…
Divos kontinentos
Žigli atšķīru ceļojuma piezīmes, lai atgādinātu sev, kur biju 19. aprīlī. Todien braucu ekskursijā uz Tunisijas galvaspilsētu Tunisu, pirms tam apmeklējot Bordo muzeju, kur sakopotas senās akmens mozaīkas, izstaigājot Kartāgas drupas Vidusjūras krastā, apbrīnojot fantastiski skaisto pilsētu Sidi Bu Saidu, kurā nami un ielas ir tikai divās krāsās – baltā un zilā.
Kādā no šīm senajām, svētajām un mistiskajām vietām notikusi manas dvēseles pārceļošana no Tunisijas Āfrikā uz Ziemeļvirdžīniju Amerikā. Ne tikai divās valstīs – pat divos kontinentos esmu bijusi vienā un tajā pašā laikā.
Jocīgā kārtā
Meklējot skaidrību Bauskas rajona Padomē, pārsūtīju saņemto preses relīzi sekretārei Baibai Marčenkovai. Telefona sarunā paudu neizpratni rajona Padomes priekšsēdētājam Aivaram Okmanim, kurš, atšķirībā no manis, no 11. līdz 22. aprīlim tiešām bija Amerikā.
No rajona Padomes esmu saņēmusi visai interesantu atbildi un atvainošanos. Pašvaldību darbinieku braucienu organizējusi Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienība. Tai iesniegts Bauskas rajona delegācijas saraksts biļešu rezervācijai lidojumam, un jocīgā kārtā sarakstā iekļauts mans uzvārds – I. Muižniece. Par to pilnīgi neko nezināju, jo tobrīd rajona Padome nebija piedāvājusi šādu iespēju ne laikraksta “Bauskas Dzīve” galvenajai redaktorei, ne arī kādam no kolēģiem.
Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienības pārstāve Inese Tomase atbildēja, ka saraksts saņemts no Bauskas rajona Padomes, tās atbildīgajam darbiniekam arī vajadzējis veikt pārmaiņas.
Baltais plankums
Taču saraksts, kāds nu tas bija, nonāca Ziemeļvirdžīnijas pašvaldībā. To saņēma arī žurnālists, kurš gatavoja informāciju par šo tikšanos. Acīmredzot viņam šķita interesanti, ka kopā ar pašvaldību vadītājiem braucienā piedalās vietējās avīzes korespondente, kas patiesībā nav nekas slikts. Ja vien es tur būtu bijusi.
Palieku neziņā – varbūt man bija pasūtīta arī Amerikas vīza, par ko patiesībā priecātos, kā arī biļete un vieta viesnīcās. Par to, kur īsti biju 19. aprīlī, skaidru ziņu nav. Par manām gaitām Tunisijā atgādina fotogrāfijas, bet to, ka būtu bijusi Amerikā, pilnīgi neatceros. Manā atmiņā šajā vietā ir pilnīgi balts plankums. Taču secinu – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā viss ir iespējams.
