Kurzemē, Aizputes pusē, Rudzrogu tēvam bija trīs dēli – Rūdolfs, Ernests un Nikolajs. Liktenim labpatika iekārtot tā, ka visi trīs dabūjuši izbaudīt Sibīrijas ceļu skaudrumu.
Kurzemē, Aizputes pusē, Rudzrogu tēvam bija trīs dēli – Rūdolfs, Ernests un Nikolajs. Liktenim labpatika iekārtot tā, ka visi trīs dabūjuši izbaudīt Sibīrijas ceļu skaudrumu. Pēc izsūtījuma Kurzemē atgriezās tikai Rūdolfs, bet Nikolaja un Ernesta ģimenes atrada darbu un mājvietu Bauskā.
ERNESTA RUDZRO-GAS biogrāfijā ierakstītas Kurzemes mežu takas nacionālo partizāņu gaitās un pēc tam 17 gadu Sibīrijā – soda nometnēs un nometinājumā. Tur pārdzīvotais un izciestais ļauj Ernestam Rudzrogam, represēto kluba «Rēta» valdes loceklim, sacīt stiprus vārdus.
– Man fiziski sāp sirds, kad domāju par Latvijā notiekošo. Neciešu, ka cilvēki ir gļēvi. Latviešu tauta padomju gados ir samaitāta. Godīgie cilvēki kautrīgi turas nomaļus, bet nekaunīgie, arī politiķi, kā sivēni tikuši pie lielās siles, citus atgrūduši, grābj un grābj – mantu, naudu, varu. Viņiem nav un nebūs laika domāt un gādāt par tautu, kas izcietusi tik ļoti daudz, un ciešanas vēl nav beigušās.
Atceroties Sibīrijā pieredzēto, jāsaka, ka tur dzīvo ļoti daudz labu, godīgu un strādīgu cilvēku. Varbūt tie ir īstie krievi, kādus te nemaz lāga neesam sastapuši. Krievija ir liela un bagāta zeme, ja strādātu, varētu zeltu smelt. Kāpēc viņi to nedara, kāpēc kuļas prom no mājām, kāpēc negrib atpakaļ uz savu tēvu zemi? Ar sievu Lūciju esam kopā no 1957. gada. Iepazināmies izsūtījumā. Pat tur latvieši meklēja tautiešus, un nepagāja ne diena, kad nebūtu ar ilgām domājuši par Dzimteni un to, kā atgriezīsimies. Esam izaudzinājuši divas meitas un dēlu, mums ir deviņi mazbērni, par kuriem priecāties un audzināt par īsteniem latviešiem.
Ernestam un Lūcijai Rudzrogām novecot neļauj nemitīgais darbīgums un bites, par ko jāgādā, pretī saņemot veselībai tik derīgo medu. Lai nepietrūkst saules un enerģijas, pavasarim pretī ejot!
