Visa bija jāņuzāle, Kas zied Jāņu vakarā, Visi bija Straumes bērni, Kas sēž Saeimas aplokā.
Visa bija jāņuzāle,
Kas zied Jāņu vakarā,
Visi bija Straumes bērni,
Kas sēž Saeimas aplokā.
Strādāj’ dienu, domāj’ nakti,
Simt darbiņu padarīja,
Atpūtā aizlīgoja
Līdz pašiem Bērtuļiem.
Kas tāds Bauskas novadiņš –
Ne tur kalnu, ne ezeru.
Nesmejiet, sveši ļaudis –
Četri Saeimas deputāti!
Esta Jānis, Dalbiņš Juris,
Tiesnesis un Slakteris –
Zemgaliešu audzināti,
Tautas kalpos ievēlēti.
Jaunākais, Slakter’ Atis,
Ministros iekļūt pratis,
Zemniekiem tirgu sola –
Bojā neies gaļa, olas.
Zemnieciņi naudu prasa
Nākamgada budžetā,
Deputāti nobalsoja –
Valstij lauku nevajag.
Zemgalīte, gudra sieva,
Vidzemei roku deva –
Ņemsim dakšas, jūgsim bērus
Jēkabielu dimdināt:
Neba viena Rīga bija
Daugaviņas maliņā,
Neba vien Bērziņiem
Latvju zeme piederēja.
Pagastiņi, novadiņi,
Tautasdziesmu apdziedāti,
Kad atnāca jauni laiki –
Reģioni vien pajuka.
Sešpadsmit pagastiņu
Bauskas laukus sadalīja,
Nu gudroja lieli vīri
Septiņos pārtaisīt.
Mežotnieki brīnījās –
Gāgankari sākušies;
Rāzna Jānis zosis gana,
Kalniņā stāvēdams.
Baušķenieki lepni bija –
Treji Jāņi deputāti,
Pēterītis piedevām;
Beļikova vien nebija –
Papardēs meklējams.
Teikmaņjānis lielījās
Eiropā ielīgot:
Autotrase kalniņā,
Krānos skaidrs ūdentiņš.
Priecīgs smaida Domes Jānis,
Baltās naktis atnākušas,
Nu varēja drošu gaitu
Tumšas ielas izstaigāt.
Lietpratēji tiltu taisa
Ar Eiropas dālderiem,
Lai sabrauca sābru puiši
Mēmelīti valdzināt.
«Bauskas Dzīves» divi Jāņi
Abi lieli – dižojās:
Kas Balodi aizrunās,
Folkmanīti – aizklusēs!
Rasas, Līgas, Madariņas –
Visas latvju zeltenītes.
«Bauskas» Dzintra savējai
Luīzītes vārdu deva.
Sanāciet, jāņubērni,
Dvēselīti sasildīt!
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Pelšu Jāni, Kadiķjāni,
Vecumjāni, Rumbujāni,
Vēl simt Jāņu piedevām,
Jāņu dienu svinēdami,
Savas Līgas suminiet!
DAINA CĪRULE
