Lielais Vilis aiziet no politikas pie ģimenes, basketbola un drošu banku procentiem.
Lielais Vilis aiziet no politikas pie ģimenes, basketbola un drošu banku procentiem. Tikai pirms gada un četriem mēnešiem viņš slavenajā vēstulē no «Tūjām» pilsoņiem un nepilsoņiem, dzīvajiem un pat mirušajiem zvērēja: «Viss, ko šodien varu Jums solīt, ir mans darbs.» Spēlēsim basketbolu!
Mazā Daugavpils zvaigznīte Helēna Soldatjonoka apsvēra iespēju izstāties no «Latvijas ceļa», jo viņa, politikā iedama, neesot zinājusi, ka partijas disciplīna var kaitēt viņas sirdsapziņai. Naivums neatbrīvo no pakļaušanās vairākumam.
Daudz nepatīkamākas ir svārstības valdošajā koalīcijā. Dažam liekas, ka tas ir priekšvēstnesis jaunām maiņām, par iemeslu minot privatizācijas gardumus un administratīvi teritoriālo reformu. Taču Saeimai ir tikai pieci pirksti (partijas) un no tiem iznāk vienīgi triju pirkstu kombinācija. Divas jau ir izmēģinātas, trešā, šķiet, nav iespējama. Aizdomīgi, ka A. Šķēle atkal pievērsies citātiem no Tautas partijas rokasgrāmatas «Vinnijs Pūks un viņa draugi».
Ekonomiskās pļaujas jumis slēpjas pēdējā «kūlī» – treknākajos privatizējamos objektos. Privatizācijas aģentūras boss Jānis Naglis jeb Naglijs vēl nesen apgalvoja, ka aizies no ģenerāldirektora posteņa, bet nu gribētu turpināt, līdz visas valsts siles būs tukšas. Apetīte rodas ēdot.
«Latvijas ceļa» ilggadējo «zelta stūrīti» jeb Privatizācijas aģentūru iekārojusi arī Tautas partija. Ceļinieku priekšsēdis A. Panteļējevs varētu atrast piemērotu citātu no I-ā monologa kolēģu iecienītajā «Vinnijā Pūkā»: «Man nav nekas pretim, ka Tīģeris dzīvo Mežā, jo Mežs ir liels un vietas te diezgan, kur izlēkāties. Bet es nesaprotu, kāpēc viņam jānāk manā mazajā stūrītī un jālēkā taisni tur.»
Jaunības likstas piemeklējušas Jauno partiju. Tikai otrā rītā pēc 29. janvārī notikušā kongresa atskārsts, ka tam nav bijis kvoruma, tāpēc apšaubāms esot jaunās valdes personālsastāvs. Radušos situāciju vērtē atkārtoti ievēlētais partijas līderis R. Pauls: ja miera un sapratnes nebūs, sekošu Lielajam Vilim… Pa iemītu taku viegli iet.
Nemaldīgi pa Rubika nosprausto ceļu soļo J. Jurkāna frakcija un gatavojas ierosināt referendumu par tiesībām pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī nepilsoņiem. Viņu neuztrauc tas, ka tautas aptaujai nebūs vēlamā rezultāta, jo politiskais kapitāls vācams pat uz «šīs valsts» budžeta rēķina.
Kamēr tautas dēli un meitas karo par politiskajām prioritātēm, Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga no holokausta foruma Stokholmā atgriežas vīlusies: turienes gaisotnē licies, ka nacistiskā Vācija nemaz nav pie vainas ebreju iznīcināšanā, tikai Latvija… Žurnālists Vilnis Zaļkalns Stokholmā bijis informēts, ka prezidentes intuitīvi spēcīgo runu pēdējā naktī krustām šķērsām sasvītrojuši mūsu ārlietu «speci». Gribēja – kā labāk, iznāca – kā vienmēr.
Rīt sāksies Pūķa gads, kuru Latvijā Ministru kabinets pasludinājis par Grāmatas gadu. Kārtējais Saules aptumsums mūsu debesīs nebūs redzams.
