Brīnums! Noticis kaut kas patīkams. Rīgā un vēl dažās pilsētās no 25. februāra tiek izrādīta latviešu kinofilma ar vēstures slodzi «Baiga vasara».
Brīnums! Noticis kaut kas patīkams. Rīgā un vēl dažās pilsētās no 25. februāra tiek izrādīta latviešu kinofilma ar vēstures slodzi «Baiga vasara». Kritiķis Normunds Naumanis jau paguvis to iznīcināt («Diena», 29. februāris). Tāds ir kritiķu liktenis, jo neko citu radīt viņi neuzdrošinās.
Nodevis pedofilijas «kopotos rakstus» Satversmes aizsardzības birojam, J. Ādamsons beidzot iedrošinājies ierasties tiesā, lai aizstāvētos un pierādītu, ka nav bijis čekas darbinieks, tikai saņēmis tās uzslavas un dienesta paaugstinājumus. Šodien tiesa paziņos: kas klauvējis pie vecmāmiņas (Latvijas) durvīm – Sarkangalvīte vai vilks.
Drosmīgu soli spēris vērtībās un vēstures faktos nomaldījies deputāts J. Jurkāns un beidzot atzinis, ka Latvija 1940. gada 17. jūnijā tomēr bijusi okupēta. Maestro R. Pauls gan par to vēl šaubās («Diena», 23. februāris).
Līdz aprīļa vidum pagarināts plaši pazīstamās parlamentārās komisijas darbības laiks. Godājamās komisijas «tiesvedībā», pēc deputātu vairākuma domām, vēl vajadzīgs īpašs neatkarīgs prokurors. Vai neuzticēšanās pašas Saeimas vēl neievēlētajam jaunajam ģenerālprokuroram? Ar vienu roku ceļ, ar otru – peļ.
Ciemošanās laikā Hamburgas federālajā zemē Vācijā V. Vīķei-Freibergai kāda žurnāliste jautājumā ielikusi šaubas par Latvijas virzīšanos uz Eiropas mājām ar tādu «kravu» kā pedofilija. Prezidente atsmējusi: ko jūs, mēs jau esam šajās mājās! Vismaz vienā sarunu «pozīcijā» esam apsteiguši konkurentus.
Mācītājs J. Rubenis atzīst, ka notikumi valstī esot pārāk sakāpināti un paziņojumi neesot tā vērti, lai par tiem tik daudz runātu. Viņaprāt, «desmit gados sabiedrība nav vienojusies par kopīgiem ideāliem». Cik partiju, tik ideālu.
Valdību veidojošās partijas draudzīgi vienojušās, ka nākamgad tikšot likvidēta Privatizācijas aģentūra. Tādas saskaņas gan nav bijis jautājumā par ģenerāldirektoru, kas aģentūru vadītu līdz laimīgām beigām. J. Nagļa vietā A. Šķēle ieteicis N. Lusti. Ekonomikas ministrs V. Makarovs neiebilstu pret latviski izteiksmīgu uzvārdu maiņu Privatizācijas aģentūrā, ja tikai Luste neslēptos aiz Tautas partijas politiska aizsega. Toties atklāti izaicinoši strādā opozīcija, gatavojoties vākt parakstus jaunam referendumam – «Latvenergo» privatizācijas lietā. «Prāts debesīs, deguns pelnos» (tautas paruna).
Plosītās un šķobītās Latvijas Brīvības Deklarācijas desmito pavasari gaidot, Valsts prezidente un premjers ieteikuši piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni visiem Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsojuši par neatkarību. Pārdomām: no viņiem 23 uzvārdi esot atrodami… «čekas maisos». No savas ēnas neaizbēgsi.
Ar «Staļina čemodānu» pie baušķeniekiem ciemos atbraukušais satīriķis A. Skailis mierināja sabiedrības prātus: ir viens vienīgs Kritiķis – Laiks. Tas visu saliks pa vietām.
