Politiskās un sadzīviskās norisēs «ierautas» bija ne vien prezidentu, bet arī kāpostu galvas.
Politiskās un sadzīviskās norisēs «ierautas» bija ne vien prezidentu, bet arī kāpostu galvas.
Piesardzīgi atturīgi Latvijas politiķi vērtēja Vladimira Putina uzvaru Krievijas prezidenta vēlēšanās. Sajūsmas nav pat tajos, kuri bija balsojuši par bijušo spiegu un čekistu, jo neesot bijis izvēles. Arī Latvijai nav izvēles: par labu jāpieņem viss, kas kaimiņos notiek. Arī spīdzināšana ar ekonomisku sankciju draudiem.
V. Putina pirmais «dekrēts» – pateicība Primakovam, Lužkovam un Zjuganovam par… atbalstu Čečenijas karā. Džordža Sorosa viedoklis: Putina vara būs autoritāra un nacionālistiska. Savukārt A. Šķēle mierināja savus tautiešus: dzeriet nomierinošu piparmētru tēju un nebaidieties – Latvija pratīs pastāvēt par sevi.
Krietni vairāk satraukuma izraisīja pašmāju Putins – bijušais čekists un LNNK dalībnieku apkarotājs Andris Strautmanis, kurš pats esot uzprasījies par iekšlietu ministra konsultantu kontrabandas un korupcijas apkarošanā. A. Šķēle uzskata, ka čekista gaitās topošā konsultanta uzkrātā informācija lieti noderēšot…
Galīgi aplamu informāciju Vairai Vīķei-Freibergai bija sagatavojuši viņas padomnieki uzrunai pie Brīvības pieminekļa tautas sēru dienā, apgalvojot, ka 1949. gada martā no Latvijas izsūtīti 12 tūkstoš cilvēku. Uzziņu avotos gan ir pavisam citi skaitļi: 33 ešelonos uz Sibīriju tika aizvesti gandrīz 43 tūkstoši kulaku un nacionālistu.
Kļūdīties genocīda upuru tūkstošos, protams, nav tas pats, kas sāls vietā kāpostu zupai no kaimiņa «aizņemties» minerālmēslus ar nitrātiem un nāvē aizraidīt divus cilvēkus. Prezidentes padomnieku kļūda labota «Latvijas Vēstnesī», bet negadījumu ar sāli vairs nevar padarīt par nebijušu.
Ar masu informētāju starpniecību policija atvainojās kāpostu tirgotājiem, kurus nepatiesi bija vainojusi par nāvējošas preces pārdošanu. Vismaz kāpostgalvas ir reabilitētas.
Saziņas līdzekļi šonedēļ uz kritikas zoba lika valsts ierēdņus. «Malkam» jāatzīst, ka neko patīkamu nesola tikšanās arī ar vietējiem klerkiem. Ja pensionāra mūža guvums ir lielāks par vidējo, tad uz viņam neskaidrajiem jautājumiem Sociālās apdrošināšanas aģentūras rajona nodaļā atbilde mēdz būt ar jautājuma zīmi: vai tad jums vēl nepietiek?
Nav īsti zināms, kādi bija ģenerālprokurora kandidāta I. Z. Šeptera trūkumi, bet Saeimas Juridiskā komisija iepriekš un Saeima vakar pretendentu noraidīja. Augstākās tiesas priekšsēdētāju A. Guļānu uztrauc stingrās prasības pret galveno valsts prokuroru un viņš šaubās, vai kāds cits šī iemesla dēļ tīkošot pēc augstā posteņa. Acīmredzot siets izraudzīts par smalku.
Ar Rietumiem lietas kārtojas sekmīgāk. 28. martā tika dots signāls skrējienam uz Eiropas Savienību. Sākās sarunas par pirmajām deviņām sadaļām, kas Latvijai esot vieglāk risināmas. Parasti gan sāk ar grūtāko.
Mēness kalendārā 1. aprīlis nosaukts par īsto «muļķu dienu». Tās simbols esot Krupis. Nedrīkstot daudz runāt un veltīgi izšķiest enerģiju. Bet smieties gan neliedz neviens.
