Trešajās Lieldienās bija garīgās veselības diena. Tās izskaņā pēc Latvijas un Francijas izlašu hokeja spēles līdzjutēji atkal demolējuši tramvaja vagonu.
Trešajās Lieldienās bija garīgās veselības diena. Tās izskaņā pēc Latvijas un Francijas izlašu hokeja spēles līdzjutēji atkal demolējuši tramvaja vagonu. Divdesmit sešu liepiņu sakropļošana Uzvaras ielā Bauskā Lielās piektdienas rītausmā, vardarbība pret cilvēkiem un dzīvniekiem – tās ir smagas garīgas slimības pazīmes. Ar vienu veselības dienu gadā par maz.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izturēja politiķu un politologu patoloģisku neiecietību un nepacietību un pēc Lieldienu pauzes nosauca jaunās valdības veidotāju – Andri Bērziņu. Viņu jau paspējuši iemīļot pat karstākie šķēlisti. Tautas paruna – visiem mīļš nebūsi – nav izturējusi laika pārbaudi.
Bērziņu fenomenu apcerējusi «Diena». Šāda uzvārda nesēju popularitāte esot saistāma ar bērziņu spēju «nelūzt, bet izdzīvot, krietni noliecoties lielākās vēja (resp. naudas) plūsmas priekšā». Lai negadītos šīs plūsmas ceļā, A. Bērziņš nevēlas redzēt ministru komandā bijušos premjerus. (Tas izraisījis lielu jautrību Tautas partijas frakcijā, kam sekoja A. Šķēles pirmais brīdinājums A. Bērziņam.) Savukārt A. Šķēle domā, ka valdībā nevajadzētu iekļaut cilvēkus, kuriem vāja atpazīstamība. Kaut vai nelietis, ka tik pazīstams.
Politologs A. Pabriks uzskata, ka valdības veidošana nav jāsāk ar noliegumu – kam tajā nevajadzētu būt, bet gan meklēt, kam ministru komandā jābūt. Šķiet, komanda netaps tik brālīgā vienprātībā, kā tika nolūkots premjers, un tikai laiks rādīs, kas mums gaidāms: augšāmcelšanās vai grimšanas turpinājums – nevis vidējā Andra Bērziņa vai vidējā Andra Šķēles, bet vidējā Latvijas iedzīvotāja izpratnē.
Valsts prezidente iesaka jaunajam premjeram, sastādot valdību, ņemt vērā arī tautas nostāju. Taču viņa par to šaubās: politiķiem būšot grūti abstrahēties no ekonomiskajiem grupējumiem, viņi pamazām kļūstot par marionetēm šo grupējumu rokās.
Dienu agrāk vai dienu vēlāk, jaunā valdība būs. (Tautas kalpi norīs jebkuru krupi un neies uz pašiznīcināšanos.) Taču vēl nav rasta atbilde uz jautājumu: kāpēc krita Šķēles valdība? Ne jau nu vienīgi «tēvzemiešu» untuma dēļ. A. Šķēle ir gudrs un tāpēc bagāts, bet vai godīgs?
Augstākā tiesa spēra drosmīgu soli un atbrīvoja no apcietinājuma par kara noziegumiem apsūdzēto sarkano partizānu Vasiliju Kononovu. Krievijas vēstnieks Latvijā A. Udaļcovs steidza viņam pasniegt Krievijas pilsoņa pasi un saskandināt šņabja glāzes. Apsveikumu atsūtījis pats Krievijas «cars» V. Putins. Politiski pareizs lēmums – atzinis bijušais ārlietu ministrs(!) Jānis Jurkāns. Daudzi bija neizpratnē: no kura laika tiesiskā, demokrātiskā valstī tiesa pieņem politiskus lēmumus, kā to totalitārā režīmā piekopa kara tribunāli un «troikas»?
Bez atbalsta palicis, vēstures rats tarkšķēdams sāk griezties atpakaļgaitā. Arī 4. maijā iecerētās brīvdienas nebūs. Pārāk daudz ar labu atmiņu apveltītu cilvēku varētu pulcēties vienuviet, bet Krievijai tas, protams, nepatiks… Gara slimībām ir simtiem izpausmes veidu.