Cilvēces sasniegumiem zinātnē un citās jomās ir izliktas brīdinājuma zīmes: tālāk iet nedrīkst!
Cilvēces sasniegumiem zinātnē un citās jomās ir izliktas brīdinājuma zīmes: tālāk iet nedrīkst! To ik pa laikam atgādina AIDS «uzvarošā» gaita visos kontinentos, arī nelaimju koncentrāts kaut vai vienas nedēļas ietvaros: vilcienu un autobusu sadursmes, lidmašīnu avārijas, sprādzieni lielveikalā Rīgā un nelaime Barenca jūrā.
Patiesība par atomzemūdenes «Kursk» un 118 jūrnieku (varētu būt pat vairāk) bojā eju ir dziļi melos ievīstīta. Pasaules daļa, kuras asiņu un asaru jūru bija lemts izbrist arī Baltijas tautām, vēl arvien dzīvo vecu priekšstatu un ļaunuma valgos. Tur nepazīst līdzjūtību un neprot to pieņemt.
Barenca jūras «nāves ēnā» varbūt arī mūžam mūs nesaprotošajai pasaulei atvērsies acis un tā ieraudzīs, ka Krievijas «rūpes» par krieviski runājošajiem «tuvējās ārzemēs» ir vienīgi vēlme uzturēt spriedzi sabiedrībā un no padomju armijas atpalikušajos virsniekos radīt ilūziju par Baltijas tautu atgriešanos «brāļu saimē».
Vecu priekšstatu žņaugos, šķiet, atrodas arī mūsu likteņa noteicēji, konkrēti ārlietu ministrs I. Bērziņš, apgalvodams, ka Valodas likuma Noteikumi atbildīšot Latvijas sabiedrības lielākās daļas prasībām un starptautiskajām saistībām. Zinot pamatnācijas un citādi runājošo un, galvenais, citādi domājošo, un arī vienaldzīgo samērus, nav grūti iedomāties, par KĀDU sabiedrības daļu ir runa.
Valsts galvaspilsētas preses izdevumos un citos masu medijos ne ar vārdu netika pieminēti 1991. gada augusta notikumi, kad okupantu bruņumašīnu ielenkumā Jēkaba ielas augstajā namā deputāti nobalsoja par Latvijas neatkarības pilnīgu atjaunošanu. Kā tas notika, kas bija PAR un kas PRET, ieguls turpat, kur visi citi noslēpumi.
No ziņkārīgās tautas slēptas tiek arī valsts galveno amatpersonu atrašanās vietas atvaļinājuma laikā. Ka premjers A. Bērziņš atpūšas Francijā un prezidente V. Vīķe-Freiberga devusies uz Melnās jūras piekrasti Ukrainā, uzzinājām tikai tad, kad Rīgā nogranda Latvijas miera laika vēsturē spēcīgākie sprādzieni… Turklāt tajā dienā valsts bija bez vadības, jo komandējumā tālu no Latvijas atradās arī Saeimas spīkers J. Straume. Vai gan vēl izdevīgāku brīdi varēja vēlēties nelieši!
«Es nāku pasauli mainīt,» savulaik pie sevis dungoja Raimonds Pauls, enerģiski ķerdamies pie Jaunās partijas «komponēšanas». Briesmīgo notikumu klusināta bija Raimonda Paula izstāšanās no Jaunās partijas. «Politikā cits citam paldies nesaka, drīzāk bedri izraks,» tā sacīja aizvainotais izcilais komponists un neizdevies politiķis.
Nedēļas citāts no kādas sašutuma pārņemtas sievietes tuvu R. Paula filosofijai sacītā: «Nedari cilvēkam labu, lai pēc tam tev neatdarītu ar ļaunu.»
