Visas lietas un parādības ir dažādi skatāmas: no labās un kreisās, no gaismas un ēnas puses, no augšas un apakšas utt.
Visas lietas un parādības ir dažādi skatāmas: no labās un kreisās, no gaismas un ēnas puses, no augšas un apakšas utt. Pat jebkurš apgalvojums ir apgāžams kā spainis ar vistīrāko ūdeni. Arī patiesība – katram sava.
Tautas vēlēta amatpersona J. Miglavs, braukdams dzērumā, notriec gājēju un pārliecībā, ka meitene pagalam, bēg. Slepus notīra mašīnu no iespējamiem pierādījumiem un dzīvo tālāk. Juridiski neizglītotiem cilvēkiem noziegumu virkne kā uz delnas redzama, taču lietpratēji saliek likumpantus tā, lai lieta nenokļūtu līdz tiesai. Tas liek domāt, ka pat rajona padomes priekšsēdētājs ir elitāro, neaizskaramo subjektu kamolā ietīts.
Eisaka kunga spriedumu (recenzētu) lasījušie ir šokēti par šī smukulīša izvirtību un maigo sodu – divarpus gadu. «Lielie darbi» esot pastrādāti līdz amnestijai, skaidro juristi. Varētu domāt, ka amnestijas likumi tiek pieņemti kā nodrošinājums nākotnē pašiem to radītājiem.
Rītiņi un vakariņi būvē villas ekoloģiski tīras dabas zonās. Paši «celtnieki» dievojas, ka mājās tiekot likta tīra nauda kā priežu meža aromāts. Žurnālisti gan cenšas atklāt, kas slēpjas ēnas pusē, un spiež to darīt arī likuma sargiem.
Sabiedrisko norišu zemtekstā stipri jūtams pašvaldību vēlēšanu tuvums, arī lielākajās pilsētās un pagastos, kur domes un padomes vēlēs pēc partiju sarakstiem. Mūsdienu politiķi rīkojas bez aplinkiem. «Ceļiniecei» Aijai Počai atklāts birojs Rīgā, Vecpilsētā. Bez kautrēšanās viņa jau uzstājas kā galvaspilsētas galva. Drošam (nekaunīgam) pieder pasaule.
Zinot, ka piederība kārtējai partijai un idejiskā pārliecība nevienam nav jāpierāda vai jātēlo, politiskie karjeristi drūzmējas pie sociāldemokrātu vārtiem, sajutuši «politiskās modes» tendences. Pat bijušie «tautfrontieši» un «tēvzemieši».
Šonedēļ sākās preses izdevumu pasūtījumu pieņemšana. Grūti būs izvēlēties vienu no neatkarīgi atkarīgajām lielajām dienas avīzēm. Ekonomiskā intervence (militārā nozīmē) vairs nav panesama.
Glābiņu no sārņiem, ko ik dienu izmet prese, radio un TV, arī šonedēļ meklēju teātros, noskatoties divas pirmizrādes: «Grāfs Monte Kristo» un «Indriķa hronika». Pēdējā nokļuvusi kritiķu krustugunīs. Visneiecietīgākais bijis N. Naumanis. Viņu uzbudinājis Māras Zālītes libretu birums teātriem: «kas par daudz – tas par skādi». Dzejniece atsaka: «es vairs nevaru nerakstīt». Un viņai ir, ko teikt – latviski. Turpretī godājamā kritiķa apjomīgo sacerējumu («Diena», 24.10.) lasot, bez svešvārdu vārdnīcas neiztikt. M. Zālītes simbolus katrs uztver pēc savas dzimtenes izjūtas. «Kā es dzīvošu turpmāk, Pret tēvzemi iemainīts?» – šis Ako dēla izmisuma vaicājums mūsu tautai ir aktuāls kopš 13. gadsimta. Un M. Zālīte neslēpj, ka «Indriķa hronika» ir par mūsdienām.
