Sarkanā otrdiena. Ar tādu nosaukumu vēsturē varētu ieiet 27. marts – Rīgas jaunievēlētās Domes pirmā sēde.
Sarkanā otrdiena. Ar tādu nosaukumu vēsturē varētu ieiet 27. marts – Rīgas jaunievēlētās Domes pirmā sēde. Rīga ir kaunā nosarkusi, bet rīdzinieki lepojas, ka, protestējot pret labējo piekopto politiku, esot balsojuši par sociāldemokrātiem vai vēlēt vispār neesot gājuši…
Atceros, kā telefonakcijā «Latvijas ceļa» priekšstāve K. Lībane karsti aizstāvēja pilsonības nulles variantu, apgalvodama, ka turpmāko vēlēšanu iznākumu gan tas neietekmēšot. Ko pelnīja, to saņēma: jau pēc diviem gadiem un pieciem mēnešiem pats «Latvijas ceļš» Rīgā no politiskās šosejas iegrūsts grāvī. Uzvaru svin sociāldemokrāti rokurokā ar rubikiešu apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) J. Jurkāna veidolā. Ar vienas balss pārsvaru par Rīgas mēru kļuvis Bojārs juniors, par pirmo vicemēru ar 41(!) balsi – S. Dolgopolovs no PCTVL. Tirgošanās par amatiem turpinās, un var aiztirgoties līdz A. Rubikam izpilddirektora amatā kādā no Rīgas rajoniem. Lavīna nebūs apturama, ja neattapsimies.
Sarkanā «brālība» ir ļoti apmierināta, kaut arī divu Jāņu – Jurkāna (PCTVL) un Dinēviča (SDSP) – sarunā TV «Krustpunktos» ne viens, ne otrs tā arī nepateica, pie kāda darbiņa ķersies vispirms. Būs jauni formējumi Domē (solītās taupības vietā), lai visi politiskie radinieki tiktu pie amatiem. Viena no tiem – drošības komiteja – uzdzen drebuļus.
Dainis Īvāns, tikko vēl apliecinājis nesaderību ar Jurkāna – Rubika apvienību, jau otrā dienā saskatīja iespēju sadarboties «rīdzinieku labā». Esot jāmeklē tie desmitiem miljonu, kas Domē nozagti. Par to Īvāns gan neko īsti nezinot, bet visi runājot. Ausīs skan Freda dziesmiņa par koka kluci Konstantīnu – cilvēku mēbeli.
J. Jurkāna, A. Rubika un T. Ždanokas parakstītais dokuments par iespējamu divvalodību Rīgas iestādēs ir turpinājums Bojāra seniora draudiem: gadījumā, ja pašreizējā valdība liktu šķēršļus iecerētajām pārmaiņām, bez ūdens varētu atstāt svarīgus valsts objektus, Ventspils Lembergs nemaksātu nodokļus (no intervijas radio «Brīvā Eiropa»).
Papriecāties par sava darba augļiem pirms došanās pensijā Rīgā bija iebraucis EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls. Viņš tik tiešām tic, ka latvieši viņu mīl, un žēlīgi solījis sekot naturalizācijas procesam…
Sarūgtina Bauskas domnieces A. Vītolas izteikums LETAi, ka viņa nepiekristu ieņemt agrāko amatu, jo «neuzskata par iespējamu strādāt tādā komandā». Bet komandu izveidoja vēlētāji, kopā ar plusa zīmēm A. Vītolai piešķirot 1077 punktus (ceturtais rezultāts).
Vēlēšanu burzmai pa vidu bija 25. marts, kad skumjas atmiņas jaucās ar Māras dienas priekiem. Man atceres dienu nav par daudz. Tajās Latvijas Radio skan laba mūzika, arī pilsētas Tautas namā ir kāds akcentiņš dvēselei. Tikai mulsināja kāda jauna balstiņa «Radioielā», kas informēja, ka Jūrmalā 25. martā notikšot Māru piemiņas dienas koncerts. Vēsturi var nezināt, bet ar to nevajadzētu dižoties.
Laika zinātāji drīzumā paredz vējus un lietus. Varbūt tie izkliedēs slikto auru, kas no Rīgas gāžas pār mūsu zemīti…
