Šoreiz par niansēm un latvisko trauslumu.
Šoreiz par niansēm un latvisko trauslumu. Apsaukātājiem vēstures gaitā izdomas nav trūcis: budži vai kulaki, kontrrevolucionāri vai pretpadomju elementi – tā iekarotāji; sūda brāļi, reņģēdāji, mazie cilvēki un muļķu zeme – tā pašu bāleliņi.
Nupat, pavasara pusē, ierēdne sarunā kādu savas tautasbrāļu daļu dēvēja par zemāko šķiru, man atsaucot atmiņā laikus, kad «šķiru cīņas» apstākļos dažas bija pakļautas iznīcībai.
Protams, tiem, kuriem dzīves pieredze ir stiprāka par jebkuru informāciju un kuri visbiežāk ir noskaņoti eiroskeptiski, iznīcināšana nedraud. Viņi gluži vienkārši ir īpaši apmācāmi, citādi var gadīties, ka «zemākā šķira» ņem un neiebalsojas Eiropas Savienībā. Tādu atziņu guvu kādā diskusijā par ilgoto savienību.
Pie «zemākās šķiras» nepārprotami pieder arī vecākā paaudze, kas izjūt diskomfortu (neērtību) ne vien angļu valodas nezināšanas dēļ, bet galvenokārt «valdošās šķiras» augstprātības un latviešu «veiksmīgas integrācijas» dēļ. 1989. gada tautas skaitīšanā 33 tūkstoši latviešu par dzimto valodu uzskatījuši krievu vai kādu citu, bet 2000. gadā – jau 68 tūkstoši latviešu nolieguši dzimto valodu. Skaitļi ir nepielūdzami!
Ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš iesniedzis valdībai projektu, kā paātrināt pašvaldību apvienošanos, veidojot Latvijā 102 novadus tagadējo 552 pagastu vietā. Ja bāleliņi nevienosies labprātīgi līdz nākamā gada beigām, to darīšot piespiedu kārtā. Kā lai neatceras Kauguru nemierus un vienlaidu kolektivizāciju! Gadsimti mainījušies, bet dažs arvien vēl ir pārliecināts, ka viss izdarāms ar varu un viltu.
Jura Bojāra paredzējums, ka «tēvzemieši» parakstīs līgumu ar sociāldemokrātiem un Rīgas Domē izveidos plašu koalīciju, sāk piepildīties. Savukārt lauku pašvaldībās tiek rāti tie sociāldemokrātu atbalstītie deputāti, kuri brāļojoties ar Tautas partiju. Un cilvēks pret cilvēku, un partija pret partiju tad karos – šāda paredzējuma nebija, kad vērām vārtus uz neatkarību.
Untums vai loģisks apsvērums: bijušais Rīgas galva A. Ārgalis atteicies no nelīdzsvarotās apvienības «TB»/LNNK priekšsēža vietnieka amata un līdzdalības valdē. Taču noiet malā nenozīmē uzvarēt.
Valdība nosaukusi «Latvijas kuģniecības» sākuma cenu. Bet atklātums, kā zināms, valstī ir ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc tikai pēc izsoles beigām sabiedrība uzzināšot, vai svarīgais objekts pārdots par vienu vai divām sviestmaizēm.
Avīžu iekārtojuma koncepcija – neļaut lasītājiem secīgi iepazīties ar saturu, bet gan likt jaukties pa daudzām lappusēm, turpinājumus meklējot, – novedusi pie skumja kurioza. Korespondences «Miris Saeimas deputāts Juris Sinka» pārnesums («Diena», 5. aprīļa numurs) no pirmās uz ceturto lappusi vedināja domāt, ka šis cilvēks miris divreiz. Nekas ģeniālāks par vienkāršību nav izgudrots.
Šī ir Klusā nedēļa. Bet arī klusumā no savām domām neizbēgsi. Līksmas Lieldienas un augstu gara lidojumu!
