Šķita, ka laiks ir apstājies. Ieputināts. Baznīcas zvani Bauskā sasaucās ar vēja auriem, kas reizē ar sniega vērpetēm atnesa arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi no Doma baznīcas.
Šķita, ka laiks ir apstājies. Ieputināts. Baznīcas zvani Bauskā sasaucās ar vēja auriem, kas reizē ar sniega vērpetēm atnesa arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi no Doma baznīcas. Viņš norādīja, ka Lieldienas nav tikai «olu kaujas» un «no olu fermas pasprukušu zaķu» svētki, bet «pa īstam ir tas, ka Kristus ir augšāmcēlies, nāvi uzvarējis».
Nodevība un piedošana. Neizsmeļama un mūžīga tēma, kas īpaši tiek izgaismota Lieldienu laikā. Viedokļu sadursmē nonācis arī par monstru dēvētais piemineklis nodevības uzturētā komunistiskā režīmā cietušajiem un bojā gājušajiem – «Ieputinātie». Gan tā estētiskās vērtības, gan vietas izvēles dēļ. Pārāk augsta ir piedošanas cena, lai «izpirkšanas» procesā neņemtu vērā cietušo domas un pakļautos tikai abstraktās mākslas aptuvenībai. Ko acis nepieņem, tas sirdi nesilda.
Gada ceturtais mēnesis tuvojas beigām, un tikai tagad tā īsti kļuvis zināms, ka šis Eiropā ir Valodu gads. Lieldienu brīvdienās, kad apsīka politiķu «daiļruna», balsi pacēla valodnieki. Prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai zināms, ka no pasaules 6700 valodām mūsējā ir 150. lielākā. Un, ja kāds uzskata, ka latviešu valoda ir nabadzīga, vaina ir viņā pašā. Savukārt profesore Ina Druviete apgalvo: nav zinātniska pamatojuma uzskatam, ka krievu valodai būtu bijusi pārāk liela ietekme, diemžēl iepriekšējos gados padarītais tagad iet mazumā. Šo procesu, iespējams, apturēs starptautiskā konference «Mazās valodas XXI gadsimta Eiropā», kas sākās vakar Rīgā.
Par latviešiem smejas Zviedrijā, nez kāpēc pārmetot, ka pasē tiekot uzrādīta tautība. Kaimiņvalsts žurnālists «aizrakstījies» pat tiktāl, ka šī nelabā lieta esot saglabāta no nacistu režīma gadiem… Arī ieraksts pasē ir politika. Ne velti okupācijas gados līviem bija liegta savas tautības minēšana dokumentos.
Šķiet, Krievijas politiķiem pašlaik nav svarīgāka darba par neatkarīgo masu informācijas līdzekļu iznīcināšanu. Tas ved uz totalitārisma atdzimšanu. Tomass Džefersons (ASV) jau pirms 200 gadiem rakstījis: brīva prese ved pie brīva parlamenta, bet brīvs parlaments var nevest pie brīvas preses.
Lieldienās radio un TV dažādu aģentūru ziņās no Vatikāna, manuprāt, netaktiski vairākkārt tika atgādināts, ka pāvestam Jānim Pāvilam II ir problēmas ar veselību, tādējādi otrajā plānā atstājot Lieldienu galveno notikumu. Žurnālists Kārlis Streips (par saviem izteicieniem citā reizē) apgalvoja, ka «taktiskums ir uztvērēja ziņā». Ja tā, tad ar manu un daudzu citu cilvēku uztveri kaut kas nav kārtībā…
Trešajās Lieldienās Rīga atvadījās no Saeimas deputāta Jura Sinkas. Eduards Berklavs viņu nosauca par vienu no godīgākajiem un gudrākajiem politiķiem. Tas ir zaudējums arī «TB»/LNNK, kas draud sašķelties nacionālās idejas turētājos un saimnieciskos aprēķinātājos. Un nebūs taisnība Aivaram Kreitusam, ka «vēlētāju uzticība ir regulējams jēdziens».
Citāts šai nedēļai no Jāņa Vanaga Lieldienu sprediķa: «Dievs var aizsniegt vistumšāko kapu, arī mūsu dvēselē.»
