Pavasarī, tāpat kā jaunībā, viss ir iespējams. Rau, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sēžas lidmašīnā un jau otrā dienā tiekas ar pašu ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš apgalvo, ka nevienai valstij nebūs teikšanas par Latvijas iestāšanos NATO.
Pavasarī, tāpat kā jaunībā, viss ir iespējams. Rau, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sēžas lidmašīnā un jau otrā dienā tiekas ar pašu ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš apgalvo, ka nevienai valstij nebūs teikšanas par Latvijas iestāšanos NATO.
Ja var ticēt «Amerikas balsij», mūsu Ārlietu ministrijai šajā lietā ir visai maz nopelnu, jo tikšanās ar visaugstākajām ASV amatpersonām izkārtojuši ietekmīgākie Amerikas latvieši. Viņi vakar svinēja brīvo tautiešu apvienības 50 gadu jubileju, kurā piedalījusies arī mūsu prezidente. Labi, ka Amerikā vēl dzīvo latvieši…
Arī daba mēdz kļūdīties, piemēram, pavasarī laizdama pasaulē divus varmākas – aprīlī dzimušos Ļeņinu un Hitleru –, kuru smadzeņu peklē radusies ideoloģija 20. gadsimtā nāvējoši skārusi visu Eiropu, un ne tikai. Neizskaidrojams ir šo nāves ideologu, Staļinu ieskaitot, dzīvīgums politisko maniaku apziņā vēl šobaltdien.
No šāda skatupunkta raugoties, nemaz tik neizprotams nav apgāda «Vieda» rīkotais sacerējumu konkurss «Ceļš uz jauno pasauli…», par ko satraukušies latviešu uzraudzītāji latvieši, un ne tikai. Dīvaini, ka viens no šī konkursa niknākajiem kritizētājiem Kārlis Streips ir arī visīsākā «domraksta» autors. Gan Latvijas TV, gan Radio viņš atkārtoti ieteica tiem, kuri negrib mācīties latviešu valodu, doties uz «vokzālu» un braukt austrumu virzienā. Tikai diezin vai viņš varēs pretendēt uz galveno balvu, jo kāds tajā saklausīs nacionālā naida kurināšanu.
Lielais domātājs reformu ministrs Jānis Krūmiņš valdības sēdē Latvijas pagastiem piedāvāja vēl vienu iepirkumu ratiņos ietilpinātu reformas variantu – 33 novadus. Esot vēl trešais. Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās gan bija tikai divi varianti: kolhozi vai Sibīrija. Rezultāts spīdošs – tika ir Sibīrija, ir kolhozi.
«Dienas» komentētāja Iveta Brauna kaunina lauciniekus par spītību, apgalvojot, ka pagastos neesot ne naudas, ne spējīgu, mūsdienīgi domājošu vadītāju. Diemžēl tādu trūkst arī valsts sirdī Rīgā. Citkārt nosvērtais valdības vadītājs Andris Bērziņš uz žurnālistes Oditas Krenbergas vaicājumu, vai viņš varētu apliecināt, ka arī nākamgad netiks paaugstināti elektroenerģijas tarifi, atcirta ar neizprotamu «humoru»: vai nākamgad jūs turpināsit sist savu vīru? Un pat neatvainojās.
Nelaime piemeklējusi «Latvenergo» valsts pilnvarniekus: viņiem samazināta mēnešalga līdz 1300 latiem, turklāt strādāt vajadzēšot veselas divas dienas mēnesī.
Turpretī Rīgas domnieki pēc amatu dalīšanas tā pārstrādājušies, ka jau saņēmuši pirmās prēmijas(!) no 200 latiem katram deputātam līdz 1000 latiem Bojāram dēlam. Klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem!
Ja viss ir apnicis un ja nemeklējat perversas izjūtas, iesaku vēl šopavasar noskatīties «Kaijas lidojumu» Nacionālajā teātrī – kaut vai Ulda Dumpja dēļ. Ja līdzi nepaņemsit ziedus, nožēlosit tāpat kā es. Ne jau visiem novadiem ir izcili aktieri. Mums ir – Dace Akmentiņa (martā pagāja 65 gadi kopš viņas nāves dienas), Lāsma Kugrēna un Uldis Dumpis.
