Meliem esot īsas kājas. Mūsdienās tiem kāju vispār nav, melo droši, acīs skatīdamies. Trakākais, ka pamazām meli tiek pieņemti par patiesību.
Meliem esot īsas kājas. Mūsdienās tiem kāju vispār nav, melo droši, acīs skatīdamies. Trakākais, ka pamazām meli tiek pieņemti par patiesību.
Rīgas Domes departamenta vadītājs R. Janita pat nav nojautis, ka aiz firmas, kas uzvarējusi konkursā par tiesībām uzstādīt pieminekli represiju upuru piemiņai, «stāv» tās pašas Domes Vides komitejas vadītājs V. Kalnozols.
Savukārt Rīgas mērs G. Bojārs atklāja, ka viņam esot 13 padomnieku, turklāt visi strādājot bez atalgojuma. Sagrauts ir mīts, ka mums vairs nav nesavtīgu un pašaizliedzīgu cilvēku. Pilna Rīga ar tādiem!
Un arī Spānijā ir – veselām firmām. Viena pat apmaksājusi Rīgas domnieku braucienu uz Barselonu mācīties, kā regulējama transporta kustība. Bija jau pēdējais laiks – Hanzas dienas galvaspilsētā sākušās ar mašīnu «korķiem». Kā lai netic, ka trīs vīru nodomi ir kristāltīri.
Braucienus it kā Rīgas vai valsts labā liek apšaubīt bijušo un esošo Saeimas deputātu un ministru īpašumi prestižās «nomalēs» Latvijā un pat Floridā. Noķengātā Latvijas Universitātes pasniedzēja noziegums – 150 latu (it kā) kukulis – nav pat viena mūsu miljonāra spļāviena vērts.
Ar vaļā mutēm uzņēmām ziņu, ka 15 procentu Latvijas skolu abiturientu šogad atbrīvoti no eksāmeniem veselības problēmu dēļ. Tā kā šis fakts tiek plaši apšaubīts, jādomā, ka bagātie pērk ne vien veselību, bet arī slimības ar krietnu melu piedevu.
Kaut ko nelāgu nojautuši, Saeimas opozīcijas deputāti bija pieprasījuši atlikt Privatizācijas aģentūras likvidāciju, pirms tā darbību nebūs caurskatījusi Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests. Saeima ārkārtas sēdē 6. jūnijā šo prasību noraidīja. Vai tiešām – kas vainīgs, tas bailīgs?
«Tēvzemieši», kā mēdz teikt, atkal topā. Šoreiz pilnīgi atklāti rokojušies ar opozīciju, prasot Saeimas komisijām nodot pārskatīšanai Pensijas likumu. Valdošo partiju frakciju sēdē «peramie zēni» solījušies tā vairs nedarīt, un viņiem ticis piedots.
Pēc I. Vaideres ievēlēšanas par Rīgas vicemēri pārmetumi «tēvzemiešiem» turpinās, tagad – par sēšanos aiz prezidija galda kopā ar kreisajiem. Par paraugu tiek minēta «Latvijas ceļa» un Tautas partijas deputātu lepnā atturība. Nodot Rīgu var, arī neko nedarot.
Domas šķīst viedokļu sadursmē par ombuda jeb tiesību aizstāvja institūcijas nepieciešamību. Vidusmēra cilvēkam atliek «smadzeņot» – vai tiešām valsti un iedzīvotājus šķir tik dziļa aiza, ka vajadzīgs īpašs savedējs, ja jau ir vesels lēveris vēlētu un «ieceltu» amatu. Kam galu galā esam uzticējuši sevi un savu valsti?
Nedēļas citāts no trīs Spānijas braucēju pārskata: «Tā nebija nekāda dāvana, bet tikai puķu pušķis.» It kā ziedošajā Latvijā puķu trūktu!
