Vēsture nemēdzot atkārtoties, emocijas gan. Rīgas latviskā daļa (nav runa par tautībām), visas Latvijas TV skatītājus ieskaitot, bija atkal kopā 24. jūlijā, kad tika atklāts par tautas ziedojumiem atjaunotais Brīvības piemineklis.
Vēsture nemēdzot atkārtoties, emocijas gan. Rīgas latviskā daļa (nav runa par tautībām), visas Latvijas TV skatītājus ieskaitot, bija atkal kopā 24. jūlijā, kad tika atklāts par tautas ziedojumiem atjaunotais Brīvības piemineklis – gaišs, mirdzošs un savs. Varbūt tā bijusi tēlnieka Kārļa Zāles tālredzība: katra vara pieminekli varējusi tulkot savā ideoloģijā, tāpēc tas netika iznīcināts. Katra latvieša sirdī saglabājies oriģināls – «Tēvzemei un Brīvībai».
Mūsu nacionālā simbola atjaunošanai saziedots vairāk nekā pusmiljons latu. Tā celšanai 20./30. gadu mijā daudz, daudz nabagākā tauta «saknapinājusi» trīs miljonus krietni vien pirktspējīgāku latu. Atjaunošanas fonda priekšsēdētājam R. Bultem nebūs taisnība, par iemeslu minot mūslaiku latviešu skopumu. Manuprāt, okupācijas gados ir devalvējies patriotisma jēdziens, kas tika viltīgi izstrādātas masu ideoloģijas uzspiests, nobeidzot katru individualitātes asnu.
Patīkami, ka TV intervijā Latvija uzzināja arī par Bauskas 1. vidusskolas ziedojumu piemineklim. Tikai man bija žēl simpātiskā puiša, kurš atraisījās un pats kļuva pats tikai tad, kad bija norunājis no galvas iemācītu patētisku tekstu. Pamatots bija žurnālistes S. Plūmes jautājums: vai «kā no grāmatas» runātais ir arī jūsu paša pārliecība? Jauneklim bija apgriezti spārni.
Pārsteigums: pieminekļa atklāšanas tiešraidi un ierakstu, kā arī dokumentālās filmas Latvijas TV netraucēja ne ieliktnīši, ne paliktnīši. Vienīgi pēc Z. Liepiņa kantātes atskaņojuma un novadnieka U. Dumpja atgādinājuma, ka rīt sākas jauna diena, realitātē atsauca sieviešu kāju skūšanas ieteicamākie paņēmieni…
19. jūlijā veiksmīgi pārdotie «Latvijas gāzes» divi procenti valsts akciju papildināja budžetu par desmit miljoniem latu. Nākamā dienā Privatizācijas aģentūras padome ekonomikas ministra A. Kalvīša klātbūtnē nobalsoja, ka puse (trīs procenti) vēl valstij piederošo akciju jāpārdod par sertifikātiem, tādējādi budžetam atņemot 15 miljonu latu. Savukārt par papīrīšiem nopirktās akcijas pārdodot, miljoni ieripotu sertifikātu lielīpašnieku kabatās. «Biznesa vides sakārtotāju» ieceres apturēja premjers A. Bērziņš. Ar laiku visas maskas krīt.
«Latvenergo» ģenerāldirektors Miķelsons skaid- roja, ka 20 miljonu lielās peļņas gadā esot par maz uzņēmuma attīstībai, tāpēc attaisnojams tarifa paaugstinājums no 2002. gada 1. janvāra. Turklāt viņš aizrādīja, ka tā esot tarifu politika, nevis celšana. Bet politika, kā zināms, ir nopietna lieta, īpaši, ja tā ietek pat elektrības skaitītājā.
Šonedēļ «Bauskas Dzīve» no «Bauskas tirgotāja» saņēma atteikumu fotografēt kapitālremonta darbus topošā objektā Skaistkalnē: kad būs gatavs – tad. Vērotājs no malas izteica Mērfija likumu cienīgu frāzi: «Ja gribat, lai kaut ko aizliedz, paprasiet atļauju!»
Novēlējums šīs nedēļas jubilāram Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim: turēties pie atziņas – pilskungi gadus neskaita, tikai gadsimtus.
