Nozied ceriņi un cēlās tulpes, bet mīlestībai vieta ir un būs visos gadalaikos. Pestīšanas Armijas kapteine Ruta Hansena piedzimusi ziedu mēnesī un Latvijā jau nosvinējusi piecas dzimšanas dienas, šopavasar – apaļu.
Nozied ceriņi un cēlās tulpes, bet mīlestībai vieta ir un būs visos gadalaikos. Pestīšanas Armijas kapteine Ruta Hansena piedzimusi ziedu mēnesī un Latvijā jau nosvinējusi piecas dzimšanas dienas, šopavasar – apaļu. «Mums ir valodas barjeras, taču caur darbu un mīlestību vienmēr var saprasties,» sacīja jubilāre.
Patīkams pienākums šonedēļ bija Guntim Ulmanim, Limbažos atklājot pieminekli valsts himnas «Dievs, svētī Latviju!» autoram Baumaņu Kārlim. Šoreiz prezidents ceļos nekrita un nekādu zvērestu nedeva, lai Krievija nepārmestu, ka uz nepareizo pusi klanījies.
Latviju zibenīgi aplidoja vēsts, ka Jeļcins Birmingemā astoņu lielvalstu kompānijā paziņojis par drīzu tikšanos ar Latvijas prezidentu. Guntis Ulmanis tūdaļ izrīkoja Ārlietu ministrijas ierēdņus veikt vēsturisko sarunu priekšdarbus. Pa citiem kanāliem pienāca ziņa, ka tas tikai humors vien. Boriss Nikolajevičs kārtējo reizi bijis «emocionāli nesavākts».
Krievzemes prezidentu nemulsināja tas, ka pasaules bagātāko valstu vadītāju vidū gluži labi neiederas. Viņš lepojās ar to, ka izteicies par visiem jautājumiem. Tostarp viņa preses sekretārs Jastržembskis brīdināja: «Spiediens pret Latviju notiek citā formā.» Šī «jaunā forma» tika demonstrēta Vērmaņdārzā Rīgā kā komunistu un fašistu simbolikas krustojums.
Gandrīz katra nedēļa nāk ar šekspīrisko jautājumu – būt vai nebūt. Šoreiz: būt vai nebūt nāves sodam slepkavām? nomainām Maskavas diktātu pret Strasbūras diktātu vai paliekam uzticīgi savai neatkarībai? Rietumi ir nelokāmi, un viņu atbildē vairs jautājuma nav. Ir tikai – nebūt.
«Malku» vairāk par M. van der Stūla «nebūt» baida Latvijas žurnālistu nicinošā attieksme pret visu nacionālo. Dīvaini, ka vienādi pretīgs šis vārds ir gan «štatos», gan padomijā skolotajiem. Nosacīti jauno žurnālistu spriedelējumiem «Skatā no malas» 19. maijā piedienētu Andas Līces rakstītais: «..viena lieta – kaut ko par verdzību zināt, pavisam cita – tajā dzīvot.»
Kamēr Ulmanis trenc valsti pa Eiropas komisāru norādīto ceļu uz 14. maijā Vērmaņparkā parādīto nākotnes modeli, Zinātņu akadēmija un Latvijas Rakstnieku savienība izvirza prasību prezidentam un parlamentam nekavējoties konstitucionāli nostiprināt latviešu valodas tiesības, jo šī var būt pēdējā Saeima, kas to vēl var izdarīt. Tomēr latviešu valodas kā valsts valodas nostiprinājumu Satversmē pirmie pieprasīja Skolēnu saeimas dalībnieki. Vai to «atļaus» augstie komisāri?
20. maijā (atcerieties šo datumu!) 6. Saeima pirmā lasījumā atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā. Tie pilnībā atver vārtus nepilsoņu naturalizācijai. Šis process jau nosaukts par okupācijas seku legalizēšanu Latvijā. Bet radusies situācija ir mūsu ārlietu resora politiskās nodevības sekas.
Beidzot prokuratūra atzinusi, ka Saeimas komisija trīs miljonu lietā traucējot izmeklēšanai. Tātad komisija savu mērķi – jaukt pēdas – ir sasniegusi.
