Pirms vienpadsmit gadiem – šādi vārdi šonedēļ skanējuši un skanēs vēl, atceroties 1991. gada janvāra barikādes.
Pirms vienpadsmit gadiem – šādi vārdi šonedēļ skanējuši un skanēs vēl, atceroties 1991. gada janvāra barikādes. Pirms vienpadsmit gadiem Preses namu ieņēma omonieši, neiznāca avīzes; Viļņā okupantu tanki šķaidīja un nogalināja Televīzijas centra aizstāvjus; 700 tūkstoš manifestantu 11. novembra krastmalā Rīgā pauda vienprātību ar lietuviešiem. Daudzi palika turpat, cēla barikādes, lai aizstāvētu jauno Latvijas valdību.
Pirms vienpadsmit gadiem un nedaudz agrāk dzimušajiem nav atmiņu par šiem notikumiem. Tos viņi apgūs vēstures grāmatās, ja tādas būs. Viņi nezina arī, kāpēc pirms vienpadsmit gadiem atgūtās brīvības lieciniekiem nepatīk interfrontiste Tatjana Ždanoka, kurai Rīgas Dome gatavojas uzticēt privatizācijas lietas galvaspilsētā. Vēl gan nav izveidota komisija, kas spriestu: vai Latvijai kaitīgāks ir plānotais radars Audriņu pagastā vai Jurkāna-Rubika apvienības gatavība pārņemt varas struktūras Rīgā. Padsmitniekus attaisnojot, tomēr nesaprotami, kāpēc klusē rīdzinieki. Iespējams, viņi ir šokā pēc masveida balsojuma pašvaldības vēlēšanās par Jura Bojāra partiju, kas tagad pārsviedusies pie rubikiešiem.
Pēc sociāldemokrātu šķelšanās no LSDSP izstājusies šīs partijas jauniešu grupa – ap 300 cilvēku – un pieprasījusi J. Bojāra atkāpšanos. Interesanti zināt, kā pusē tagad ir LSDSP Bauskas nodaļa?
Finansu ministru G. Bērziņu sāpina «izvērstā kampaņa» par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora nomaiņu. Informācijas karā pret A. Sončiku esot iesaistīts kāds ekonomisks grupējums. Latvijas Radio «Rīta rosmē» šādus veidojumus sauc par «tumšajiem spēkiem», kas pat saulainā dienā paliek neredzami.
Lai augstas amatpersonas spētu notīrīties un kļūt atpazīstamas pirms 8. Saeimas vēlēšanām, valdība beidzot akceptējusi pretkorupcijas jeb īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojektu. Tajā atrodama zīmīga pretruna: deklarējot netiks prasīts norādīt īpašuma izcelsmi. Toties tiks veidota aģentūra, kas sekos, kā likums darbojas. Šī institūta pārraudzībai acīmredzot būs jākomplektē parlamentārā komisija… Citam citu uzraugot, varbūt iesprauksimies NATO.
Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga un ministru prezidents A. Bērziņš vienojušies par valsts valodas aizsardzības komisiju. To vadīs dzejniece Māra Zālīte. Tas nozīmē, ka rokoperu mums būs mazāk.
Ar Zirga gada svētību bijušais Bauskas slimnīcas galvenais ārsts A. Glāzītis, tagad Rīgas novada slimokases direktors, iesniedzis atlūgumu politiska spiediena dēļ. Latvijas Televīzijas programmu redaktors A. Babris kļuvis par galveno režisoru, viņa vietā iecelts Baldūrs Apinis. Konkursi uz vakancēm vairs netiek rīkoti, jo tik un tā uzvar vajadzīgie cilvēki.
Zirga gads iespaidojis arī pieminekļu «fanus». Pētera I kumeļš kļuvis par Trojas zirgu. Par katru cenu mūsu pašu bāleliņi grib to iebīdīt Latvijas sirdī. Pēdējais «gājiens» – iestumt jātnieku, krievu caru, ar visu zirgu… Pētera baznīcā. Ierosmes autors O. Spārītis… bijušais kultūras ministrs. Bez komentāra.
