Gandrīz neievērotas pagāja radošo savienību plēnuma desmit gadu atceres dienas. 1. un 2. jūnijs 1988. gadā sagrīļoja totalitārās sistēmas pamatus Latvijā un ievadīja Austrumu impērijas sabrukumu.
Gandrīz neievērotas pagāja radošo savienību plēnuma desmit gadu atceres dienas. 1. un 2. jūnijs 1988. gadā sagrīļoja totalitārās sistēmas pamatus Latvijā un ievadīja Austrumu impērijas sabrukumu. Daudzi no tiem, kuri toreiz rauca pieri un šņāca, tagad pārtapuši par nevainojamiem nacionāļiem, sacīja akadēmiķis Jānis Stradiņš, pieminot tālās pirmās atklātības dienas.
Desmit gados no divām frontēm izšķīlies vairāk nekā 40 politisku interešu grupu. Šonedēļ tapušas jaunākās: Latvijas Atdzimšanas partija un Tautas varas partija. Pret šo vīrusu vakcīna vēl nav izgudrota.
Latvijas ārējā tēla radīšanai ar Ministru kabineta lēmumu nodibināts jauns institūts. Tā sastāvā arī Satiksmes ministrija, lai dzimtenes gaišo tēlu izvestu pasaulē pa «Via Baltica» plato maģistrāli.
Uz krodziņu līdzens ceļš, uz Bolderāju – grumbuļains. Tā dziedājis ārlietu ministrs Valdis Birkavs, pavadīdams Jorkas hercogu pie angļu jūrnieku pieminekļa. Tā kā aizjūras princis jau bija iepazinis «paliekas no Padomju Savienības» – Latvijas ceļus –, tad iepriekš solītais Okupācijas muzeja apmeklējums izpalika.
Eiropas parlamentārieši divas dienas skaidroja, cik svarīgi ir pildīt Krievijas, piedodiet, EDSO prasības pilsonības jautājumā. Latvijai traģiskākie lēmumi allaž tikuši pieņemti pie ziediem rotātiem galdiem. Kas no tā iznācis, viskoncentrētāk redzams Latvijas Okupācijas muzejā, bet ārlietu ministrs vēl arvien to nav iekļāvis viesu uzņemšanas protokolā. No kā viņš baidās?
Partiju skalā maijā «Latvijas ceļam» pieci procenti atbalstītāju. Bet tā pirmā parādījusi 7. Saeimas vēlēšanu «lokomotīvi». Tiesa, tikai ar trijiem, turklāt dažādu lielumu riteņiem – Kristiāna, Anatolijs un Vilis. Ceturtā – Godmaņa – vārds negaidīti atradies… čekas maisā. «Kā būtu, ja mēs nebūtu?» partijas kongresā daudznozīmīgi vaicāja Valdis Birkavs.
Novadnieks Juris Dalbiņš paziņoja, ka no Latvijas politikas neaiziet: kauja ir zaudēta, bet karš vēl ne. Valsts jāveido pašiem, nevis pēc kaimiņu ieteikuma, domā Dalbiņš. Bet Krievzemē arī Latvijas «politisko nākotni» 600 lappušu biezā grāmatā aprakstījis nacionālboļševistiskās partijas dibinātājs Dugins. Impērija – no Vladivostokas līdz Gibraltāram, kurā (krievu) nācijas tiesības stāvēšot augstāk par cilvēktiesībām. Šo modeli mēs jau esam piedzīvojuši.
Savukārt visnotaļ inteliģentais žurnālists Vladimirs Pozners no Latvijas galvaspilsētas TV studijas brīvi «veido» latviešu «tēlu» lietošanai Krievijā. Poznera kungs saprot un zina par mūsu valsti visu, bet nevēlas, lai to pašu zinātu viņa tautieši. Bīstamākās ir propagandas slēptākās formas.
Šonedēļ līdz nelabumam apnīkstoši tika daudzinātas «EDSO rekomendācijas». Deputātu lēmums rādīs, vai uz Eiropas Savienības altāra noliksim arī pēdējo, kas mums ir, latviešu valodu.
