Pārliecinājos, ka noteiktos apstākļos cilvēks var pārlūzt jebkurā vecumā.
Pārliecinājos, ka noteiktos apstākļos cilvēks var pārlūzt jebkurā vecumā. Tu esi ticējis un uzticējies, un ļāvis savu uzticību izmantot, līdz galu galā – vīlies. Mazās un lielās lietās.
Var izmeklētiem vārdiem lamāt Daini Īvānu vai Jāni Dinēviču, kaismīgus tautfrontiešus, pat nacionālistus, par pēkšņu politisko uzskatu maiņu. Bet vai kāds ir centies saskatīt iemeslu? Vai tiešām tikai nauda? Varbūt vispirms ir bijusi rūgta vilšanās?
Un tomēr personības traģēdija nebūtu jānoveļ uz savu tautu. Vismaz mīlētajam un vai debesīs celtajam Dainim Īvānam tādu tiesību nav. Taču, rādās, ka arī zem uzticības un mīlestības sloga var salūzt.
Pirmdien, 21. janvārī, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pilī aicināja visus Saeimas deputātus, lai viņus pārliecinātu, ka Vēlēšanu likumā jāatceļ norma, kas valsts valodas nepratējam liedz kļūt par deputātu. Visus pārliecināt neizdevās.
Jau nākamajā rītā pienāca ziņa, ka Latvijā ieradīsies EDSO komisārs «minoritāšu aizsardzībai». Neatkarīgi no tā, cik vecs ir kārtējais «stūls», latviešus piespiedīs lūzt.
Dīvaina šķiet prezidentes brīdinoši piedāvātā izvēle starp Rietumiem un Austrumiem, ja skaidri jaušams, ka valodas un nacionālos jautājumos par rietumnieciskiem uzdotie «ieteikumi» tomēr ir Krievijas izcelsmes produkts. Atzīt to vai vismaz izteikt aizdomas būtu arī prezidentes pienākums.
Lai kā negribētos, par nedēļas cilvēku jāatzīst bijusī interfrontiste un dzimtās zemes nīdēja Tatjana Ždanoka. Būdama Augstākās padomes deputāte, 1990. gada 4. maijā viņa nebalsoja par valsts neatkarību. Tas nozīmē – bija PRET. Rīgas Domes saimnieks G. Bojārs gan tiepjas un nedod konkrētu atbildi – ir par vai pret T. Ždanokas kandidatūru privatizācijas komisijas priekšsēdētājas amatam. Taču savu izvēli ir izdarījis – parakstījis šai biedrenei mēnešalgu 720 latu.
Arī savējie netiek aizmirsti, galīgajā variantā vienojoties par «Latvijas kuģniecības» privatizāciju – 32 procentus ļaujot iegādāties par privatizācijas sertifikātiem, galvenokārt šo papīriņu miljonāriem. Neredzams un nejūtams ir Privatizācijas aģentūras jaunais ģenerāldirektors A. Ozolnieks, jo, kā sprieda «Rīta vingrošanas» vīri Latvijas Radio, «..viņš ir tik neatkarīgs, ka no viņa nekas neatkarājas».
Ir vīri, kas nesalūst. Ar nokavēšanos un tomēr Latvijas alpīnisti pielikuši punktu planētas kontinentu augstāko virsotņu «iekarošanai», uzvelkot Latvijas karogu Vinsona virsotnē Antarktīdā. Viņi laimīgi atgriezušies mājās.
Manu uzmanību šonedēļ saistīja ««Dienas» cilvēks» (publikācija 22. janvārī) 22 gadus vecais Mākslas akadēmijas otrā kursa students Sandis Konrāds. Viņš nebija piedalījies studentu alternatīvajā, K. Ulmanim «veltītajā» pieminekļu konkursā, jo «..laikam tas ir ģimenes audzināšanas rezultāts – par svētām lietām nesmieties». Atcerēsimies šī lepnā kurzemnieka vārdu!
