Dzīvot kļūst vieglāk ar cerību – katra tuneļa galā būs gaisma. Otrreiz brīvību atguvušai Latvijai drīz būs vienpadsmit gadu, taču gaismas pamaz.
Dzīvot kļūst vieglāk ar cerību – katra tuneļa galā būs gaisma. Otrreiz brīvību atguvušai Latvijai drīz būs vienpadsmit gadu, taču gaismas pamaz. Vēl arvien esam tunelī, un ik pa četriem gadiem atrodas kādi, kas sola izvest gaismā, jo zinot, kā to izdarīt.
Jaunie spēki dara visu iespējamo, lai vēlētāji ticētu viņu solījumiem un 5. oktobrī no 21 listes paņemtu īsto. Trešdien gan kļuva zināms, ka Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi 20 sarakstus, jo tiesības balotēties liegtas vienīgai Tautas saskaņas partijas sarakstā iekļuvušai deputāta kandidātei T. Ždanokai. Viņa ar papildu argumentiem varēs doties tiešā ceļā uz Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā. No LSDSP saraksta svītrots arī par čekas štata darbinieku atzītais, «Latvijas ceļa» kādreizējā lokomotīve J. Ādamsons. Izstumtais gan apgalvo, ka viņa vārds sarakstā būs.
Pārliecinātie par uzvaru vēlēšanās turpina iesūknēties ļaužu apziņā. Veiksmi viņi izlūdzas arī no Dieva, katru solījuma teikumu apstiprinādami ar deputātu kandidātu kori: es apsolu! Izrādīšanās vai dvēseles atklāšanās, zina tikai zvērētāji paši.
Partijas pārņēmušas labdarības aktivitātes: sporta un kultūras sarīkojumi, pārgājieni un pārbraucieni, grāmatu dāvinājumi nabadzīgākām bibliotēkām, pat augstsirdīgi vēsa reakcija no paša Maestro puses, kad nacionālboļševiki «Jaunā viļņa» koncertsērijas pirmajā dienā Dzintaros viņam sejā ielidināja torti. Efekts bija!
Starp runām par vēlēšanām, «Eirovīziju» un hokeja hallēm šonedēļ iespraucās arī 23. latviešu Dziesmu un deju svētki, kam jānotiek nākamvasar. Pat ministru prezidentu pārsteigusi svētku koptēriņa summa – piecarpus miljonu latu. Tagad neviens vairs neko nedarot par brīvu un par visu esot bargi jāmaksā. Nav gan tiesa! Tūkstošiem cilvēku dzied un dejo par «baltu velti». Bez pašaizliedzīgiem lauku un pilsētu cilvēkiem neko par brīvu nedarošie svētkos pie tūkstošiem netiktu vis.
Cerēsim, ka strīdi ap lielās naudas plūsmu nekavēs arī latviešu Dziesmu un deju svētkiem iekļūt UNESCO cilvēces radošā mantojuma sarakstā.
Zemnieku organizāciju pārstāvji skaidrību nākotnes jautājumos meklēja pie Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas kā mūsu galvenās diplomātes. Prezidente apsolījusi rakstīt skaidrojošu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Romano Prodi par situāciju Latvijā pēc atbrīvošanās no PSRS un saimnieciskiem pārkārtojumiem laukos. Brīnums gan, ka vēl līdz šim to neviens nav izdarījis, un kādam secen pagājusi iespēja palielīties vēlētāju priekšā.
Pilnīga nekonsekvence valda sertifikātu lietā. Tiek lemts par to derīguma termiņa pagarināšanu vēl uz gadu un vairāk. Tie, kuri ticēja valdības «vīram un vārdam» par «vērtspapīru» īso derīguma laiku, atkal nokļuvuši zaudētājos, jau sen iemainīdami par bezvērtīgiem daudzinātos papīriņus pret santīmiem…
Daudzus baušķeniekus par visu vairāk satraukusi ugunsdzēsēju mašīnu cīkstēšanās ap ūdensrožu dīķi Uzvaras ielā. Joprojām nav skaidrojuma, kas notiks ar šo pilsētas oāzīti.
