Pasaule kļūst aizvien mazāka, ja šajā jēdzienā ietilpina planētu Zeme. Gan prieki, gan bēdas ar radioviļņu, interneta un citu tehnikas brīnumu starpniecību iet pāri kontinentiem.
Pasaule kļūst aizvien mazāka, ja šajā jēdzienā ietilpina planētu Zeme. Gan prieki, gan bēdas ar radioviļņu, interneta un citu tehnikas brīnumu starpniecību iet pāri kontinentiem. Šonedēļ Mocarta «Rekviēms» vēlās pār zemeslodi, atceroties Pasaules tirdzniecības centra traģēdijā bojāgājušos ASV.
Ne priekiem, ne skumjām nav mēra. Asaras mēdz līt abos gadījumos. Taču cenšanās lielas valsts vai citādi izredzēto ciešanas pacelt pāri citām liek domāt par «sadales principiem», kuriem esam spiesti pakļauties. Mēs visi esam vienā telpā jeb būrī, kur stiprākais nosaka pat sāpju slieksni.
Līdz šai baltai dienai neviena lielvara nav atvainojusies baltiešiem par Eiropas sadali pēc Otrā pasaules kara, kas Baltijas valstis pakļāva nežēlīgām represijām. Vienīgi Zviedrija visaugstākajā līmenī lūdza piedošanu par latviešu leģionāru izdošanu PSRS. Latvija okupācijas žņaugos zaudēja trešo daļu savu iedzīvotāju, taču viņu piemiņai nekad neskanēs rekviēmi pāri pasaulei, un tikai aiz Mūžības vārtiem nokritīs visas maskas.
Mazliet neomulīgi kļūst, kad Latvijas Televīzijas «Milžu cīņu» vakaros īpašā būrī salikti kārtējie pratināmie deputātu kandidāti. Dažs žurnālists atgādina dzīvnieku dresētāju, kas jautājumu izstiepj pāris minūšu garumā, atbildētājam dodot tikai trīsdesmit sekundes, un skatītājam jeb vēlētājam prātā paliek vienīgi būra režģi.
Patīkams izņēmums bija «Milžu cīņa» Jelgavā, ārpus būra. Tolerantiem sarunas rosinātājiem pat izdevās pārvarēt situāciju, kad runā visi un vairs nav, kas klausās.
Sociāldemokrātu savienības būrī šonedēļ nonākuši pasažieri Rātslaukuma autopieturā Bauskā. Nepazīstami cilvēki milzu fotogrāfijās ar dusmīgiem vaibstiem apgalvo, ka viņiem riebjoties alkatīgi politiķi. Tikai adresāta nav, jo neviens nav redzējis šajā un citās pieturās ne alkatīgus, ne devīgus valsts mēroga politiķus gaidām autobusu.
12. septembra rītā pārsteidza politiskās apvienības «Centrs» reklāmstendi visapkārt Rātslaukumam ar miglā zūdošām bijušo premjeru un arī A. Bērziņa galviņām un citi vēlētājus uzrunājoši foto. Ja tā turpināsies, politiskajā biezoknī būs neiespējami orientēties.
Necik aizkustinoša nav premjera A. Bērziņa malkas skaldīšana un pamācība, ka zaļas pagales nedegot. Diemžēl gatavot malku šai ziemai sen par vēlu. Vērojot 8. Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas saturu, jāpiekrīt L. Pakalniņai («Diena», 12. septembra numurs) – vai nu dumji ir reklāmas veidotāji, vai arī viņi domā, ka dumji ir vēlētāji.
Šonedēļ neveicās diviem Jāņiem. LSDSP sarakstā nebūs Ādamsona, ceļā uz KNAB vadītāja amatu Jonāsam jau izmesti nevis sprunguļi, bet pamatīgi baļķi. Vislielākais deficīts, rādās, ir tas, kas nav nopērkams par naudu. Šai kategorijai pieder arī godīgums.
