Latvijas Sarkanais Krusts 16. oktobri bija izsludinājis par Maizes dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nepaēdušiem.
Latvijas Sarkanais Krusts 16. oktobri bija izsludinājis par Maizes dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nepaēdušiem. Jādomā, ka arī daudzi no viņiem 5. oktobrī balsoja par E. Repšes «Jauno laiku» (JL), redzēdami gandrīz vai valodu zaudējušās A. Kantānes-Ziedones izmisuma asaras pēc tikšanās ar vēlētājiem Madonā. Tikai «jaunie» ar maizes riecienu šķērēšanu nemaz nesteidzas – vēl strīdas par galveniem «griezējiem».
Saeima un valdība steidz kārtot parādus – atsauc prasību tiesā par 17 miljoniem latu no «Kālija parka» Ventspilī, paaugstina algas ierēdņiem, to skaitu neprecizējot, prasa trīskāršu kompensāciju deputātiem, kuri nav iekļuvuši 8. Saeimā, dāsni galvo kredītus, zinot, ka tos atmaksās citi.
Svētie solījumi, pat baznīcā, kalpot Latvijai gan nešķita par pilnu ņemami, tāpat kā tuvība ar tautu pie grāmatu galdiem pagastos, velobraucieni pa Latvijas laukiem un aģitteltis biezi apdzīvotās vietās. Nebijām maldījušies, jo partiju rīvēšanās un godkāre, jauno valdību veidojot, ir ļoti tālu no solītā vēlētājiem. Mēs vēl arvien esam lēti pērkami. «Jaunais laiks», ar 26 deputātu vietām 8. Saeimā, kompānijā savācis mazākos, lai varētu diktēt savus noteikumus. Savukārt A. Šķēle, ar Tautas partijas 21 vietu, viltīgi smaida. Viņš gan ieteikšot Valsts prezidentei uzticēt valdības veidošanu E. Repšem, taču pats noraudzīšoties, kā drūp koalīcija, tiek zaudēts laiks un nauda. Citādi izsakoties, A. Šķēle pacietīgi gaidīs savu stundu sitam…
Neveiksmīga vēlēšanu iznākuma vai pilnīga zaudējuma dēļ no partiju vadības atkāpušies M. Grīnblats («TB»/LNNK) un A. Bērziņš («Latvijas ceļš»). LSDSP vadonis J. Bojārs tikai vakar «atradis» partijas statūtos, no kā šādos gadījumos prasāma atbildība un nolicis pilnvaras.
Paredzot asas sarunas ar JL, ministru portfeļus dalot, I. Ūdre no «zaļajiem zemniekiem» jau ieminējusies par stipru labēju spēku, kurā būtu arī Tautas partija. Patiesi, kas gan traucēja vienā mezglā apvienoties sešām partijām ar vienādu «orientāciju», kā to dara it kā tik ļoti nesavienojamie Jurkāns – Ždanoka – Rubiks. Atbilde ne reizi vien jau dzirdēta: primārās ir ekonomisko grupējumu, nevis tautas intereses, kā Tautas frontes laikā, kad visi vēl bijām nabagi.
Nedēļas nagla – G. Krupņikova atteikšanās no ārlietu ministra amata, pirms tas iegūts, jo «tenkas un baumas, kas virmo ap mani», var kaitēt valsts tēlam tik atbildīgā brīdī kā gaidāmā Latvijas uzaicināšana ES un NATO.
Nedaudz mazāka nagliņa. Latvijas vēstnieks ASV A. Ronis aicinājis uz pārrunām bijušo ārlietu ministru J. Jurkānu, par ko viņš bijis ļoti izbrīnīts. Vēstnieks jau pirms G. Krupņikova atkāpšanās paziņojis, ka šis kungs nekad nebūs ārlietu ministrs. Kas īsti diktē noteikumus?
Nabadzības apraudātāju pirmsvēlēšanu solījumus atceroties, tā vien šķiet, ka nepaēdušajiem vēl ilgi cerības saistīsies vienīgi ar siltas zupas bļodu Maizes un citās dienās no nevalstisku organizāciju katla.
