Patriotisms. Pirmssvētku nedēļas cienīga tēma, jo kas zina, kad atkal… Deputātos tikušie un netikušie visu pulveri izšāvuši, ne vairs braucienu, ne slēpojumu pretī ziemai vai Tēvzemes dzimšanas dienai.
Patriotisms. Pirmssvētku nedēļas cienīga tēma, jo kas zina, kad atkal… Deputātos tikušie un netikušie visu pulveri izšāvuši, ne vairs braucienu, ne slēpojumu pretī ziemai vai Tēvzemes dzimšanas dienai. Pat studenti stabilās stipendijas desmit gadu jubilejā nesagaidīja nevienu no oktobra spietotājiem. No patriotisma ne miņas.
Gadījās, ka E. Repšes valdību Saeima apstiprināja 7. novembrī, kādas vairs neesošas impērijas dzimšanas dienā. Varbūt karojošā opozīcija bija aizdomājusies un jaunās koalīcijas darbības programma pat netika apspriesta. A. Šķēle, piemēram, to uzskatīja par tik tukšu, ka nav bijis vērts muti dzesēt.
Latvijas Kara muzejā bērniem bija grūtības ar Lāčplēša dienas saturisko skaidrojumu. Kāds ķiķināja, cits lēsa, ka tā varētu būt Lāčplēša nāves diena. Skolēni pat īsti nevēlējās zināt, kāpēc tieši 11. novembra priekšvakarā uz muzeju aizvesti. Līdz patriotismam vēl tālu.
Man laimējās. Bauskas 1. vidusskolas vēstures un civilzinību skolotāja Raita Medņa audzināmie zināja pašu svarīgāko un galvenais – gribēja zināt vēl vairāk. Varbūt viņi pat neizprot vārda «patriotisms» jēgu, bet jau ir ceļā pie tā.
Sabiedrībai nav izdevies piespiest skolās ieviest kaut vai Latvijas vēstures «īso kursu». Manos pamatskolas gados tēvzemes apgūšana sākās ar Dzimtenes mācību. Bērnībā gūto nav spējušas iznīcināt mūža brāzmas – divas okupācijas, Sibīrija –, arī globalizācijas un eiropeizācijas bieds. Ja pusaudzis 13 – 14 gadu vecumā nav atšķīris Dzimtenes mācību, vēlāk zaudēto būs grūti aizpildīt. Turklāt tukšums gan tajā vietā nepaliks.
Pensionēta skolotāja D. Šķiezna šonedēļ LTV «Panorāmā» rādīja kādas mākslinieces ilustrētu dienasgrāmatu skolēniem. 18. novembrim «nejauši» bija «pieskaņojies»… klozetpods. Tālāk nav, kur iet. Strupceļš.
Preses konferencē, kas bija sarīkota par godu augstajam viesim Maskavas mēram Lužkovam, no sākuma līdz galam runāja tikai krieviski, turklāt bez tulkojuma, jo, lūk, neviens to neesot pieprasījis. Realitātes šovā «Fabrika», ko piedāvā TV 5, šķiet, drīz visi runās tikai krieviski. Mūsu valstī aizliegtie PSRS simboli, ievīti krēsla apgleznojumā un vairākkārt demonstrēti, izskatījās kā piedeva vispārējai rusifikācijai «Fabrikā».
Lai t. s. integrācija neiegūtu «Fabrikas» virzienu, jaunā valdība izveidojusi Sabiedrības integrācijas lietu ministriju. Vēl gan nav atrasts drosminieks, kas vēlētos ieņemt ministra krēslu, jo neskaidra esot šīs institūcijas misija: kurš kuru un kā integrēs.
LTV iktrešdienas raidījumā «Kas notiek Latvijā» valodniece Ina Druviete ieteica sākt pierast pie jēdziena «latvijieši», kā tuvākā nākotnē, iespējams, saukšot Latvijas iedzīvotājus. Nez kāpēc vēl līdz šai dienai, piemēram, Krievijas iedzīvotāji netiek dēvēti par krievijiešiem, jo arī šajā neaptveramajā valstī vēl dzīvo un pat cīnās «daudzu tautību bērni».
Lai gaišas un sirsnīgas mums svētku dienas!
