Pārsteidza ziņa par Bauskas Domē vērptajām intrigām pagājušā gada atvadu posmā. Nenovīdība, varaskāre vai nepieejamo iespēju drudzis?
Pārsteidza ziņa par Bauskas Domē vērptajām intrigām pagājušā gada atvadu posmā. Nenovīdība, varaskāre vai nepieejamo iespēju drudzis?
Darāmo paveicis, pieejamās iespējas izmantojis, 45. dzimšanas dienā ar sarkanām rozēm rokās Saeimas namu atstāja trīskārtējs premjers A. Šķēle. Viņš valstij un arī katram tās iedzīvotājam vēlēja ne vien tīrīt zobus un buktēt bikses, bet arī strādāt. Tikai aizmirsa, ka visiem mūsu valstī nav bijušas vienādas izejas pozīcijas.
Aizgājušo, pareizāk, atlaisto, vidū ir arī «Latvenergo» padome. Miermīlīgs terorisms – bija arī tāds vērtējums, jo viss noticis dažās minūtēs, bez debatēm. Uzņēmums tērējis pārāk daudz naudas reklāmai, un bijušas citas nesaimnieciskuma izpausmes. Mums, ārpus amatu aprites palikušajiem, kļūt par jaunās padomes dalībniekiem gan cerību nav, taču priecē ziņa, ka vismaz šogad elektrības tarifi netiks paaugstināti.
Diemžēl valsts jaunajā gadā nonākusi zaudētājas lomā. Nolemts neturpināt tiesāšanos «sagrieztā kuģa» lietā un atzīt sakāvi, kas Latvijai kopā ar tiesas izdevumiem maksā 2,2 miljonus latu! Ja runa ir par drosmi, šoreiz tās vairāk bijis E. Repšem. Viņa rūdītākie kolēģi desmit gadu šo pretīgo kumosu košļāja cerībā, ka to norīs cits.
Politisks kumoss iesprūdis kaklā kreiso spēku iedvesmotājam J. Jurkānam. «Jaunā vēsturiskā situācija», kad Latvija iet uz NATO un Eiropas Savienību, viņam liekot radīt jaunu partiju uz PCTVL pamatiem. Tās manifests tikšot nodots apspriešanai. Latvieši savu jau esot panākuši – neatkarību un politisko līderu statusu. Nu esot laiks aktualizēt minoritāšu jautājumu. Dziesma veca, gaidāms tikai jauns «iepakojums».
Žurnālistu uzmanības aplenkumā no cietuma iznāca jau drusku piemirstais uzņēmējs A. Stendzenieks un paziņoja, ka dibinās savu partiju. Tas gan nav nekas jauns, zinot mūsu sabiedrības māniju uz partijām.
Par māniju kļuvusi arī prakse jebkurā gadījumā, protams, ja tikai ir nauda, vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Iesniegumu jau parakstījis no 8. Saeimas LSDSP kandidātu saraksta svītrotais J. Ādamsons. Tam gatavojas arī Stendzenieks, ja Augstākā Tiesa viņu, krāpšanā lielos apmēros apsūdzēto, neattaisnos. Strasbūras tiesa ir ļoti jūtīga pret baltiešu sūdzībām.
Valdošās koalīcijas partneri visai kritiski izteikušies par A. Šlesera paredzējumu, ka 2004. gadā nevarēšot vis pāriet uz mācībām valsts valodā visās krievu vidusskolās. Jaunizceptais īpašu uzdevumu ministrs N. Muižnieks uzteicis Šleseru. Savukārt Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga atgādinājusi, ka tas ir likumā ierakstīts un jautājums vairs nav apspriežams.
Ieejot NATO un ES un nokļūstot pasaules valodu Bābelē, varam zaudēt pat to, kas mums vēl palicis. Tāpēc prieks par LTV programmu, kas šonedēļ labojusi pieļauto kļūdu intelektuālās spēles «Zini vai mini!» nosaukumā, taču raidījuma vadītāja ir nelabojama.
Kaitina «Fabrikas 2» dalībnieku nervozais skaļums. Turklāt arī nedaudz vecākās paaudzes «fabrikanti» neorientējas saikļos «ka» un «kad», lietojot tikai «kad». Pasaules ceļos valoda būs pēdējā, kas atgādinās, ka ir tāda tauta latvieši.
