Gribēju nedēļas plūdumā uzlasīt gludākos akmentiņus, kas nedaudz sirdi priecē. Taču to tikpat kā nav.
Gribēju nedēļas plūdumā uzlasīt gludākos akmentiņus, kas nedaudz sirdi priecē. Taču to tikpat kā nav.
Sanda Prūša bobsleja četrinieka pirmā vieta Pasaules kausa sestajā posmā un iegūtais Eiropas kauss sajūsmināja pat tos, kam ikdienā ar sportu nav saskares. Cik minūšu un stundu mūža garumā bezmērķīgi šķiežam salīdzinājumā ar sekundes simtdaļām sportā, kas atnes uzvaru, zeltu un slavu sportistiem un valstij, kuru viņi pārstāv!
Kas gan ir vērtīgāks par brīvību? Īpaši tad, ja pirms termiņa aiz cilvēka aizveras cietuma vai slimnīcas vārti, kā tas notika ar T. Freimani un visdrīzākā laikā – ar A. Laventu. Visbiežāk tie ir par smagiem noziegumiem tiesātie, kuri sūdzējušies «glābējtiesā» Strasbūrā. Tās spriedumi, šķiet, sargā tikai vienas puses cilvēktiesības. Pamatota ir prasība par Eiropas Cilvēktiesību tiesas reorganizāciju.
Laiks apsteidzis kreiso spēku koordinatoru J. Jurkānu. Viņš «bišu» apvienības biedriem devis trīs nedēļas laika pārdomām par jaunas eiropeiskas, sociāldemokrātiskas partijas veidošanu visdrīzākā laikā. Palikt ārpus politiskām norisēm, kad Latvija raujas ārā no austrumu kaimiņa ietekmes zonas, J. Jurkānam nav ļauts. Atpalicību izteiksmīgi raksturoja viņš pats: «..mēs kļūsim par mamutu, kas būs interesants tikai antropologiem.»
Plašsaziņas līdzekļi joprojām apcer ārstu un viņu honorāru problēmas. Manuprāt, nav salīdzināmas prasmīga ķirurga rokas, ko vada zināšanu barots prāts, un pēkšņi, apstākļu sakritības dēļ par ministru kļuvuša politiķa rokas, kuras nekavējoties tika novērtētas ar 2000 latiem mēnesī.
Vairāk par Ā. Audera «noziegumu» mani nodarbina līdz apnikumam novalkātais integrācijas jautājums un īpašu uzdevumu ministra N. Muižnieka pārvaldītā institūcija, kurā būšot nodarbināts 21 cilvēks. N. Muižnieka moto: dzīvot kopā, nevis blakus. Vēstures gaitā ārzemēs nonākušie latvieši gadu desmitus mītnes zemēs dzīvojuši un dzīvo gan kopā, gan blakus pamatiedzīvotājiem, saglabājot dzimto valodu un latvisko kultūru bez integrācijas programmas. Labs paraugs, kas naudu neprasa. Bet situācijas izpratne, kāpēc latvieši savā zemē balansē uz mazākuma robežas, arī par naudu nav nopērkama.
Vīzentāla centrs, izmantojot mūsu preses pretimnākšanu, izziņojis milzīgu naudu tiem, kas uzrādīs ebreju šāvējus Latvijā. Igaunijas Ebreju kopiena noraidījusi Vīzentāla centra aktivitātes, jo igauņi, tāpat kā latvieši, ebreju iznīcināšanā tieši nav piedalījušies.
ASV lūgusi Latvijai atļauju izmantot mūsu gaisa telpu kaujas lidmašīnu pārlidojumiem kara gadījumā pret Irāku. Kaut gan valdība nolēmusi atbalstīt ASV nodomus, sabiedrībā nebūt nav tādas vienprātības, un daudzi – studenti, kultūras nozaru pārstāvji, divas okupācijas piedzīvojušie – aiz demokrātijas izkārtnes saskata ASV tieksmi tikt pie Irākas naftas. Eiropa to nesaprot.
Jau pumpurus rieš dabas brīnums – sniega roze. Ticēsim brīnumiem!
