Latvijas Radio 20. marta agra rīta stundā skanēja latviešu tautā populāras dziesmas – «Div’ dūjiņas», «Es karā’i aiziedams», «Kad’e pārnāksi, bāleliņ»…
Latvijas Radio 20. marta agra rīta stundā skanēja latviešu tautā populāras dziesmas – «Div’ dūjiņas», «Es karā’i aiziedams», «Kad’e pārnāksi, bāleliņ»… Bija sākusies Irākas «atbruņošanas operācija», par ko pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika paziņoja ASV prezidents Dž. Bušs.
Jau vairākkārt bija dota iespēja Irākai «nolikt ieročus». Pēdējais ultimāts – Sadamam Huseinam un ģimenei 48 stundu laikā atstāt savu zemi – tika noraidīts tūlīt pēc ASV prezidenta prasības, un karš kļuva nenovēršams. Bijušais ārlietu ministrs V. Birkavs iespējamos notikumus raksturoja šādi: «Tas nav karš par naftu, bet karš par ideāliem, tikai ar nepareiziem ieročiem.» Kāds naivums viņa gados un pieredzē!
«Nepareizos» ieročus atbalstīja mūsu Valsts prezidente un valdība, īsti neieklausoties sabiedrības viedoklī, kas būs pēc TAM. Vai izsaucam uguni uz sevi, neapzinādamies savu bezspēcību pat pāris tanku priekšā?
Izvēle tika izdarīta, un Ministru kabinets lēma par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanos ASV vadītajās operācijās Irākā. Lēmums tika nodots Saeimai apstiprināšanai. Ne par agru, ne par vēlu, bet īstajā laikā – pēc «mums uzticētā sabiedroto stratēģiskā plāna» saņemšanas, sacīja E. Repše. Pēc ilgām debatēm un labojumiem lēmuma projektā, nomainot vārdus par «piedalīšanos atbruņošanas operācijā» ar mērenākiem, Saeimas pozīcijas koalīcijas deputāti dokumentu apstiprināja, arī Tautas partijai balsojot «par».
Zīmīgi, ka Maskavā jau ieskanējušās balsis par bijušās impērijas atjaunošanu vecajās robežās. Tiesiskums starptautiskās attiecībās vairs nav modē.
Neatkarīgās Latvijas laikā svarīgākā lēmuma pieņemšanas brīdī Valsts prezidente atradās jau sen plānotajā četru dienu vizītē Vācijā. V. Vīķei-Freibergai pierasto sevišķo uzņemšanu šoreiz aizēnoja viedokļu nesakritība Irākas jautājumā. Vācijas kanclers G. Šrēders gan apsolījis nestāties Latvijai ceļā uz ES un NATO, taču mūsu prezidentes vizītes laikā vairākas tikšanās bija atceltas. Šādā neierastā situācijā uzmundrināja Dž. Buša vēstule V. Vīķei-Freibergai ar atkārtotu apliecinājumu – Latvijas atbalstu ASV neaizmirsīs. Kā zināms, ASV veselu pusgadsimtu «neaizmirsa» Latvijas okupāciju. Kāds mums no tā bija labums?
Irākas problēmu pārsegta, pagāja Latviešu leģiona dibināšanas 60. gadadiena. Gandrīz vai nožēla bija samanāma plašas saziņas līdzekļos, ka nekādu starpgadījumu nav bijis, turklāt ārvalstu, arī Krievijas, žurnālisti īpašu uzmanību nav pievērsuši piemiņas brīžiem Rīgā un Lestenē.
Latviešiem neraksturīgu patstāvību parādījis Liepājas laikraksta «Kurzemes Vārds» redaktors, atteikdamies publicēt Vīzentāla centra sludinājumu par desmit tūkstoš dolāriem pirkt ziņotājus, kas uzrādītu vēl neatklātos nacistiskos noziedzniekus. Lielām avīzēm nepietika apņēmības salīdzinājumā ar amata brāļiem Igaunijā.
Iespējams, ka 21. martā, šīs avīzes iznākšanas dienā, daudz kas jau būs mainījies Irākas frontē un «patiesības brīdis visai pasaulei», ko solīja Dž. Bušs, būs kļuvis par sāpīgu realitāti.
