Šoreiz par uzticību un uzticēšanos, kas ir cilvēcisku attiecību pamatu pamats.
Šoreiz par uzticību un uzticēšanos, kas ir cilvēcisku attiecību pamatu pamats.
Pirmdien beidzās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora L. Kamaldiņa pilnvaru laiks. Viņa darbošanās netika skaļi iztirzāta. Tomēr daži melnumiņi bija. Pēdējais – mistiskais ierocis, kas izdzēsa arī VID darbinieka V. Liscova dzīvību –, bija gājis caur SAB darbinieku rokām. Tas esot jāvērtē kā neredzamās frontes taktisks gājiens. Gadījums nokļuva žurnālistu un sabiedrības apritē un radīja vielu pārdomām.
Iespējamais SAB direktors J. Kažociņš saņēmis augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumiem, un šodien Saeimas ārkārtas sēdē, aizklāti balsojot, deputāti lems – būt vai nebūt J. Kažociņam galvenās drošības struktūras vadītājam.
Vīriešu trūkuma dēļ spējīgākie uzņemas divkāršu slodzi, dibinot otro vai pat trešo ģimeni. Redzamākie – M. Gulbis, I. Bērziņš, A. Panteļējevs, E. Repše, A. Šķēle… Jādomā arī, cik pamatoti esam uzticējuši valsti cilvēkiem, kuri gadiem ilgi tautai bija vēlējuši stiprināt ģimeni vismaz ar trim bērniem, bet paši savējos krāpuši. Piedosim viņiem, jo miljoniem vērtiem īpašumiem Kiprā un citviet pasaulē jāpieskaņo arī ģimenes «interjers».
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz pusgadu apturējis vairāku partiju darbību par nepilnībām finanšu pārskatos. To vidū arī Tautas saskaņas partija. J. Jurkāns aizbildinājās ar tehnisku kļūmi, kas tikšot ātri labota. Taču KNAB nesteidzās ar sava lēmuma atsaukšanu. Neuzticības reitings Jurkānam ir stabils.
Krievu skolu aizstāvēšanai no valsts valodas «uzbrukumiem» izveidots īpašs štābs, kas vadīšot mazākumtautību skolu nevardarbīgas pretošanās akcijas. Sakarā ar «bitenieku» (PCTVL) kareivīgajiem izteikumiem presē «tēvzemieši» rosina mainīt likumu, lai varētu saukt pie atbildības Saeimas deputātus – bērnu un viņu vecāku musinātājus. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, būdama Daugavpilī, mierinājusi abas puses, ka izglītības reforma tiks īstenota bez sarežģījumiem, un ieteikusi vairāk strādāt pašiem skolotājiem valsts valodas apguvē.
Pētera I piemineklis kā rēgs arvien vēl meklē pieturvietu mūsu valsts galvaspilsētā. Ar Rīgas Domes attiecīgas komitejas lēmumu Krievijas caru ar visu kumeļu grasās uzstādīt Viestura dārzā.
Uz Rīgu 9. maijā pošas dziedātājs J. Kobzons, kam dažās valstīs iebraukšana liegta dēļ saistības ar noziedzīgām struktūrām. Mīļā miera labad mēs paciešam lēnu ideoloģisku invāziju no austrumu puses.
Teātris sākoties ar garderobi. Ne vienmēr. Šīs nedēļas sākumā Latvijas Dailes teātrim un tā garderobei varēja piekļūt, spraucoties caur dārzkopības piederumu un stādu stendu labirintu. Neērti jutās ne vien teātrim vēl uzticīgie skatītāji, kas vēlējās redzēt aktrises Olgas Dreģes jubilejas monoizrādi «Skaistā no Amherstas», bet arī pati māksliniece. Vai tiešām pasauli uzvarēs skaistums?
