Jūnija viducī ir divas melnas dienas – 14. un 17. datums, kad valstī karogi nolaisti pusmastā.
Jūnija viducī ir divas melnas dienas – 14. un 17. datums, kad valstī karogi nolaisti pusmastā. Dīvaini, bet lielajā kaimiņzemē nav nevienas sēru dienas, kaut arī savējo un ar varu pakļauto nogalēts miljoniem. Bendes savus upurus neapraud.
Neparastā situācijā nonākusi valdība. Politiski represēto apvienības (PRA) aicinājums piedalīties 14. jūnija – Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas – sarīkojumu organizēšanā tika noraidīts. Tomēr pēc ilgākas vilcināšanās uzmācīgais aicinājums tomēr ir uzklausīts, un gājiena priekšgalā pie Brīvības pieminekļa rīt ies trīs galvenās valsts amatpersonas. Vilcināšanos skaidrojusi premjera padomniece B. Puriņa: PRA vēlēšanās pārlikt uz valdības pleciem organizatoriskās rūpes vispirms bijis jāizdiskutē… Žēl valdības par tai sagādātajām neērtībām.
Neatkarīgā «Teātra TT» izrādes «Pieskaries baltajam lācim!» autors un režisors Lauris Gundars radioraidījumā «Mūsu viesis» stāstīja, ka lugai par pieskārienu okupācijai atbalstu atteikuši 80 lielākie Latvijas uzņēmumi, arī ar nacionāli noskaņotu vadību. Tomēr izrādes notiek Okupācijas muzeja pagrabā. Par lugu atzinīgus vārdus «Dienā» uzrakstījis pat prasīgais N. Naumanis. Diemžēl K. Streips bija uzņēmies vadīt sarunu par izrādi, kuru pats nebija redzējis. Mēļo, ka recenziju varot uzrakstīt arī par nelasītu grāmatu.
Kamēr E. Repše ciemojās pie sava kolēģa Zviedrijā un demonstrēja helikoptera vadības prasmi, opozīcija Tautas partijas vadībā gatavoja lamatas «jaunajiem laikiem», pieprasot valdības demisiju. Apzināti tika izraudzīts brīdis, kad valdības koalīcijā bija radusies plaisa KNAB direktora profesionalitātes jautājumā, un bija sācies Šlesera un Lemberga duelis. Ņemot vērā Šķēles un Ventspils mēra kopīgi sakārtoto «uzņēmējdarbības vidi», mudžeklis oligarhu un viņu ietekmēto partiju sistēmā man šķiet neatšķetināms. Nepieņemami, ka atkal kāds runā tautas vārdā, jo vairāk tāpēc, ka, pēc varas plēšoties, vismazāk tiek domāts par to pašu visādi piesaukto tautu.
Opozīcijai neizdevās gāzt E. Repšes valdību. Nav mūsu platuma grādos ne zemestrīču, ne orkānu, visas nelaimes piesaucam paši.
V. Vīķe-Freiberga nemaz nekautrējas apgalvot, ka strādājusi izcili. Viņa nepieņem pārmetumus par neveiksmēm iekšpolitikā. Atsauksmes iz tautas nav tik vienotas, tajās skan arī vēlējums censties izprast, kas Latvijā noticis ne tikai 1940. un 1941. gadā un nacistu laikā, bet arī komunistu okupācijas gados. Saprast, nevis pārmest! Bet pagaidām citas labākas kandidatūras nav. Nākamie prezidenti vēl tikai aug un mācās.
Vecos laikos mācītie Satversmes tiesā atzinuši par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu Radio un televīzijas likuma prasību, ka elektroniskajos medijos raidījumu apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25 procentus. Neļausim latviešu valodai piedzīvot sēru lenti!
