Dienā pēc atgriešanās realitātē no burvīgās Dziesmu svētku nedēļas horoskopā izlasīju norādījumu neuztraukties «par notikumiem, kurus nespējat ietekmēt».
Dienā pēc atgriešanās realitātē no burvīgās Dziesmu svētku nedēļas horoskopā izlasīju norādījumu neuztraukties «par notikumiem, kurus nespējat ietekmēt». Labs padoms, bet mani tirda doma, kāpēc ne tu, ne es, pat daudzi kopā notikumus savā zemē nespējam ietekmēt.
Mūsu bērnu nākotnes dēļ vienīgais variants esot Eiropas Savienība. Piekrītu. Tikai nepatīkami, ka tur, tāpat kā pie mums, ES vadībā jau nokļuvuši vīri ar visai apšaubāmu pagātni, notiek apsaukāšanās, izraisot starptautisku skandālu. Mainīt diemžēl neko nevaram un nevarēsim, jo politika un ambīcijas arī «vecajā pasaulē» ir kā cimds ar roku.
Es gribētu, lai čečenu sievietēm nebūtu pamata uzspridzināt sevi un izdzēst nevainīgu cilvēku dzīvību, bet neko nevaru mainīt, lai, pat domās aizstāvot čečenu tautu, mani nesauktu par teroristi.
EDSO parlamentārās asamblejas kārtējā sesijā Roterdamā deputāts A. Klementjevs, Krievijas Valsts domes vicespīkere un kāds britu parlamentārietis Latvijas apmelošanai izmantojuši situāciju, kad uz Roterdamu nebija aizbraukuši valdošās koalīcijas deputāti: delegācijas vadītājs Ē. Jēkabsons (Pirmā partija) un A. Kušķis («Jaunais laiks»). Varbūt ir kāda spēkos mainīt delegācijas sastāvu pret atbildīgākiem politiķiem.
Šonedēļ tika svinēta Satversmes un Saeimas darbības atjaunošanas desmit gadu jubileja. Tas, protams, bija sīkums salīdzinājumā ar Valsts prezidentes inaugurācijas ceremoniju ar 900 lūgtiem viesiem un 120 oficiantiem. Lai cik ļoti cienu savu prezidenti, man tomēr liekas, ka šis vērienīgums ir krasā pretstatā ar daudzu jo daudzu viņas pavalstnieku pieticību, lai neteiktu – nabadzību. Ne bagātībā, ne trūkumā nevaram neko mainīt. Vēlējums, lai Rundāles pils saimniekiem «īres maksa» nebūtu jāgaida tikpat ilgi kā pirms četriem gadiem.
Aktuāls joprojām ir «čekas maisu» jautājums. Totalitārisma seku izmeklēšanas centra direktors I. Zālīte norādīja, ka savu ietekmi nav izmantojuši cietušie, proti, neviena politiski represēta persona nav iesniegusi prasību pret apsūdzību safabricētājiem. Varbūt jāvienojas visaptverošā piedošanā un 4000 kartīšu kopā ar žurnāliem, kuros secīgi ierakstīts katrs vārds, jāsadedzina? Par prieku sev un nodevējiem.
Atgriežos pie Dziesmu svētkiem, kuru noslēguma koncertu Mežaparkā kāda radioklausītāja nosauca par murgu. Mūsu spēkos nav apturēt murgainus viedokļus.
Lai piedod man tie, kuri domā citādāk, manuprāt, Dziesmu svētku būtību vispilnīgāk izteica skaistā, lepnā, skanīgā kurzemniece Ance Krauze. Šķiet, viņas balss man ausīs skanēs līdz nākamajiem svētkiem.
Dziesmotā vasara turpinās. Latviju pieskandina Starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2003», Bauskā šodien sākas Kantrimūzikas festivāls, pēc nedēļas – Senās mūzikas aicinājums. Bet diena kopš vasaras saulgriežiem jau par desmit minūtēm sliecas uz rudeni.
